Ārvalstu investīciju piesaistīšanas politika Latvijā un citās valstīs

Kad runa iet par akciju analīzes procesu, visvairāk šķēpu tiek lauzts starp tehniskās analīzes pārstāvjiem un fundamentālās analīzes piekritējiem. Tomēr arī fundamentālās analīzes nometne nav tik viendabīga, kā varētu likties. Galvenais strīdus ābols ir par to, kas spēlē lielāku lomu panākumu sasniegšanā investēšanā – spēja prognozēt ekonomikas un tirgus virzienu un noteikt, kuras kompānijas no šīm tendencēm būs lielākās ieguvējas vai tomēr spēja atrast kvalitatīvas, nenovērtētas kompānijas, kas sniegs augstu ienesīgumu, neatkarīgi no tirgus un ekonomikas apstākļiem? Pirmā viedokļa atbalstītāji piekopj top-down investīciju procesu, bet otrā – bottom-up.
1.1. Top-down
Top-down investīciju procesu var salīdzināt ar skatu no putna lidojuma.Tāpēc top-down process sākās ar globālās ekonomikas analīzi, pievēršot uzmanību sagaidāmajam IKP pieaugumam, inflācijai, fiskālajai politikai (kas notiek ar valdības tēriņiem dažādās valstīs, kā mainās nodokļi, utt) un monetārajai politikai (kāda ir procentu likmju dinamika). Būtisku lomu spēlē arī dažādi notikumi starptautiskajā arēnā – nemieri, kari, valūtas devalvācija, utt. Tāpat var tikt identificēts kāds strukturāls trends (demogrāfiskas izmaiņas, piemēram, baby boomers paaudzes novecošana; attīstības tirgu konverģence ar attīstītajiem tirgiem, utt). Apzinot “lielo bildi” ekonomikā un finanšu tirgos, top-down investori vēlas sasniegt divus mērķus:
1) Pirmkārt, veikt aktīvu alokāciju jeb saprast, cik lielu portfeļa īpatsvaru investēt akcijās, obligācijās vai turēt brīvajos līdzekļos (teorētiski ļoti negatīvi noskaņots top-down investors, kam nav jāievēro nekādi ierobežojumi, var izlemt turēt 100% portfeļa naudā).
2) Otrkārt, identificēt investīcijām pievilcīgākās valstis.…