IEVADS
Fondu biržās tiek pirkti un pārdoti vērtspapīri – gan kapitāla, gan parāda, gan arī dažādi atvasinātie vērtspapīri. Līdzīgi preču biržām, arī fondu biržas ir tikai tirgus vieta, kur fondu tirgus dalībnieki veic darījumus ar vērtspapīriem, lai realizētu savu, ieguldītāju un emitentu intereses. Vērtspapīru biržās bez vienkāršiem vērtspapīru un naudas apmaiņas darījumiem notiek arī aktīva tirdzniecība ar ļoti komplicētiem līgumiem un citiem sarežģītiem finanšu instrumentiem. Biržas princips ir savest kopā pircējus un pārdevējus un ļaut tiem noslēgt vienošanos par preču un vērtspapīru iegādi vai darbu, kas apmierinātu abas puses.
Vērtspapīru biržas kā finanšu pasaules neatņemama sastāvdaļa ir nepieciešamas katrā valstī, kurā ir attīstīta uzņēmējdarbība. Ko iegūst ieguldītāji no darbības biržās? Tā ir lieliska iespēja, pērkot un pārdodot vērtspapīrus, nopelnīt. Kā zināms, vērtspapīri ir otrs postenis bilancē ar visaugstāko likviditātes pakāpi pēc naudas, un tas nozīmē, ka tos ir visvieglāk pārvērst naudā, tas nozīmē – ātrāk nopelnīt.
Viens no būtiskākajiem biržas uzdevumiem ir emitentu caurskatāmības nodrošināšana, jo tas ir vienīgais veids, kā panākt ilgtermiņā ieguldītāju uzticību Latvijas vērtspapīru tirgum un tā emitentiem.
Lai veiktu darījumus biržā, nepieciešamas divas galvenās grupas: vērtspapīru emitenti, kuri piedāvā savus vērtspapīrus biržas tirdzniecībai, un licencēti pircēji un pārdevēji jeb biržas biedri, kas darbojas kā starpnieki vērtspapīru tālākā pārdošanā (un pirkšanā) klientiem.
Tomēr, lai tirdzniecība birža noritētu veiksmīgi, svarīga ir arī tirdzniecības sistēma un forma, ko birža nodrošina un tirgojamo finanšu instrumentu daudzums un kvalitāte – proti, kādu emitentu vērtspapīri un cik lielā apjomā biržā tiek tirgoti. Iespējas pelnīt vērtspapīru tirgū ir cieši saistītas ar izvēlēto ieguldījumu stratēģiju.
1. RĪGAS FONDU BIRŽA
Rīgas Fondu birža (RFB) ir vienīgā licencētā fondu birža Latvijā. Biržas galvenais uzdevums ir nodrošināt iespēju tirdzniecībai ar publiskā apgrozībā esošiem vērtspapīriem, kā arī gādāt par to, lai tirgus būtu atklāts un caurspīdīgs, lai visiem ieguldītājiem tirgus informācija būtu vienādi pieejama. Birža saved kopā ieguldītājus, kuriem ir brīvi līdzekļi un vēlme gūt peļņu, uzņēmumus, kuri vēlas piesaistīt papildus kapitālu, un biržas biedrus - bankas un brokeru sabiedrības, kuri darbojas kā starpnieki ieguldītāju vārdā.
Birža kā preču tirdzniecības starpniece pēc Rietumzemju tirdzniecības kamerparauga Rīgā sāka veidoties jau 18. gadsimtā. Rīgas tirgotāji bija apvienojušies Sv. Marijas jeb Lielajā ģildē, kas kopā ar Sv. Jāņa ģildi un Domi sastādīja Rīgas pilsētas valdi. Tirdzniecībai aizvien paplašinoties, Rīgas tirgotāji 1816. gada 20. jūnijā nodibināja Rīgas sabiedrību.
…
