Jebkura uzņēmuma darbība un vadības lēmumu pieņemšana nav iespējama bez tās izpētes, analīzes un izvērtēšanas. Ar analīzi plašākā nozīmē tiek saprasta spēja iepazīt priekšmetu un apkārtējās vides parādības, pamatojoties uz viena vesela sadalīšanu pa daļām un tā izpētīšana visā tā būtībā.
Saimnieciskās darbības analīze tiek veikta pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas, tā pamato vadītāju lēmumus un rīcību un ir zinātnisks pamatojums uzņēmuma vadīšanā, kā arī nodrošina pieņemto lēmumu objektivitāti un efektivitāti. Vadītājs nedrīkst balstīties tikai uz savu intuīciju. Vadības lēmumiem un rīcībai jābūt balstītai uz precīziem aprēķiniem un visaptverošu ekonomisko analīzi. [6., 17.-19.lpp]
Finanšu analīze ir uzņēmuma saimnieciskās darbības analīzes sastāvdaļa, kas sastāv no divām savstarpēji cieši saistītām daļām:
Finanšu un vadības analīzes – šī iedalījuma pamatā ir praksē izveidojies grāmatvedības uzskaites iedalījums finanšu un vadības grāmatvedībā.[ 7. 242 – 245.lpp]
Uzņēmuma finanšu analīze ir uzņēmuma finansiālā stāvokļa un uzņēmuma finanšu darbības rezultātu pētīšanas process. Tā ļauj atklāt svarīgas mijiedarbības un sakarības, kā arī novērtēt tendences.
Finanšu analīzes nolūks ir radīt pārskatāmu iespaidu par uzņēmuma stāvokli citiem, taču pašam uzņēmumam ļauj novērtēt un paaugstināt uzņēmuma pašreizējo vērtību. Tā ļauj uzņēmumam arī saskatīt nepilnības savā darbībā, labot tās, kā arī izvērtēt uzņēmuma attīstības iespējas.
Finanšu analīze ieņem nozīmīgu vietu finanšu menedžmentā. Lai racionāli pārvaldītu ieguldīto kapitālu, finanšu resursu apriti, ir jāpārzina un jāprot lietot tās atziņas, metodes un paņēmienus, ko dod finanšu pārvaldības (menedžmenta) teorija. Kā arī pilnvērtīgai finanšu analīzei svarīga ir kvalitatīva informācija. Kvalitatīvas informācijas rādītāji ir ticamība, pilnība, nozīmīgums, selektivitāte un salīdzināmība. Svarīgi ir arī, lai informācija būtu aktuāla, saprotama un efektīva, tādējādi arī pieejama analīzes veicējiem.
Pirms finanšu analīzes uzsākšanas ir skaidri jānosaka tās veikšanas mērķis. No mērķa ir atkarīga analīzes detalizācijas pakāpe un dziļums pa atsevišķiem analīzes virzieniem.
Parasti analīzes mērķi nosaka kāda konkrēta problēma, kuras izpētei ir nepieciešams veikt analīzi. Šādas problēmas var sasaistīt ar:
Peļņas un ienesīguma kritumu;
Likviditātes un finansiālās drošības pazemināšanos;
Naudas līdzekļu trūkums u.c. problēmas.[7.242 – 245.]
Protams par uzņēmuma analīzes nepieciešamību var kalpot arī pozitīvi mērķi:
Cita uzņēmuma vēlme sadarboties;
Komerckredīta palielināšanas iespējas,u.c.…
