Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
1,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:867599
 
Author:
Evaluation:
Published: 18.01.2005.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Darba algas lielums, kas skaidrojams ar darba izvēli    4
1.1.  Cieņa, higiēna, un darba smagums    4
1.2.  Darba apmācības izmaksas    4
1.3.  Darba pastāvīgums    5
1.4.  Uzticība strādājošai personai    6
1.5.  Veiksmes iespēja strādājot un mācoties darbu    6
2.  Darba algas lielums, kas skaidrojams ar valsts iejaukšanos    8
2.1.  Konkurences ierobežošana    8
2.2.  Konkurences stimulēšana    8
2.3.  Darba un kapitāla pāreja no viena rūpala pie otra    8
3.  Citi nosacījumi, pie kuriem mainās darba alga    9
3.1.  Darba pielietošana    9
3.2.  Atšķirīgs pieprasījums pēc profesijām    9
3.3.  Brīvā laika ilgums    9
  Secinājumi    10
Extract

1.1. Cieņa, higiēna un darba smagums
Daudzās vietās drēbnieks (skroderis) vidēji nopelna gada laikā mazāk nekā audējs. Jo viņa darbs ir daudz vieglāks. Audējs pelna mazāk nekā kalējs – viņa darbs ne vienmēr ir vieglāks, bet toties daudz tīrāks. Kalējs, kaut gan viņš ir amatnieks, reti kad 12 stundu laikā nopelna tik pat daudz, cik 8 stundās kalnracis, kurš skaitās parastais strādnieks. Tas ir izskaidrojams ar to, ka kalēja darbs ir ne tik netīrs, mazāk bīstams un notiek virszemē, pietam dienas gaismā.
Cienība sastāda milzīgu atalgojuma daļu visās īpaši cienījamās profesijās. Nicības parādība pret dažādiem amatiem, ved pie pretēja rezultāta. Miesnieka rūpals – ir rupja, pretīga un atbaidoša profesija, bet neskatoties uz to, gandrīz visur, tā ir ļoti izdevīga nodarbe. Visnepatīkamākais darbs – ir strādāt par bendi, bet tomēr ņemot vērā viņa padarīta darba apjomu, tas tiek atalgots labāk par visiem citiem prastiem darbiem.
Pirmatnējā sabiedrībā, medniecība un zvejniecība, bija viss svarīgākās cilvēka dzimtas nodarbošanās; bet vēlāk, attīstoties sabiedrībai, tās kļuvušas par izklaidi. Šodien cilvēki ar prieku nodarbojas ar to, pie, kā agrāk viņus piespieda vajadzība. Tāpēc civilizētajā sabiedrībā tikai trūcīgie nodarbojas ar to kā ar profesiju. Zvejnieki atrodas šajā stāvoklī jau no Feokrīta laikiem. Piemēram, Lielbritānijas malu mednieki ir pavisam trūcīgie cilvēki. Tādu strādnieku darba produkts tirgū vienmēr tiek piedāvāts un pārdots ļoti lēti salīdzinoši ar lielo ieguldīto darbu tajā un tāpēc tas nodrošina nodarbinātos tikai ar niecīgu iztiku.
Nepatīkams nodarbības raksturs un sabiedrisks darba nicinājums, izraisa ietekmi peļņas un kapitāla svārstībā tā, pat kā darba algā. Kroga īpašnieks, kurš nav savas mājas īpašnieks un pakļaujas dzērāju rupjībām, nodarbojas ar dabu, kurš nav visai patīkams un nav visai cienīgs Tomēr diez vai pastāv kāda cita profesija, kura no tik niecīga pamatkapitāla nestu tik milzīgu peļņu.
Tātad var secināt, ka atšķirībā no mūsdienām, lielāku algu saņēma tie strādnieki, kuri veica smagāku un netīrāku darbu, savukārt tagad maksā lielāku darba algu par intelektuālu darbu nevis fizisku. Mūsdienās tiek augstāk novērtēts izglītības līmenis.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,48 €
Work pack Nr. 1213907
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register