-
Astronomija
Nr. | Chapter | Page. |
Debess sfēra | 3 | |
Debess puses | 3 | |
Nenorietošie zvaigznāji | 4 | |
Gadalaiki | 5 | |
Zodiaks | 7 | |
Mēness | 7 | |
Zvaigznes | 9 | |
Piena Ceļš, zvaigžņu kopas un miglāji | 10 | |
Saule | 11 | |
Planētas | 12 | |
Zvaigznāju vārdnīca | 16 |
ZODIAKS
Zvaigznāju joslu, kuras priekšā norit šķietamā Saules kustība, sauc par zodiaku, un šķietamo Saules ceļu par ekliptiku. Zvaigznāju, uz kura fona Saule atrodas gada sākumā, sauc par Strēlnieku. 19. janvārī Saule nonāk uz Mežāža fona. 12. februārī ir rinda Ūdensvīram, 11. martā Saule pāriet Zivju robežu. 18. aprīlī ir kārta Aunam, 13. maijā — Vērsim. No 21. jūnija Saule pārvietojas uz Dvīņu, no 20. jūlija — uz Vēža fona. No 10. augusta līdz 16. septembrim Saule ceļo pār diezgan garo Lauvas zvaigz¬nāju. Arī Jaunava prasa daudz laika: no 16. septembra līdz 30. oktobrim. Svari tiek šķērsoti ātri. Jau 22. novembrī Saule sasniedz Skorpiona robežu un šķērso tā vistālāko ziemeļu stūri. Saulei vajadzīgas septiņas dienas, pirms tā 29 novembrī šo zvaigznāju atkal atstāj. Tad nāk Čūsknesis, ko Saule šķērso līdz 18. decembrim.
Punktiem, kuros Saule atrodas katra gadalaika sākumā, ir īpaši nosaukumi: pavasara punkts, vasaras punkts, rudens punkts un ziemas punkts. 12. martu un 23. sep¬tembri, kad diena un nakts ir vienlīdz garas, sauc par ekvinokcijām, saulgriežus 21. jūnijā un 22. decembrī — par solstīcijām. Pavasara punktu dažreiz sauc par Auna punktu, jo tur sākas zodiaka zīme Auns.
Apbrīnojamā kārtā patiesībā ir trīspadsmit, nevis divpadsmit zodiaka zvaigz¬nāju. Turklāt tiem vairs nav nekā kopīga ar zodiaka zīmēm. Tāpēc klāt nāk vēl Čūsknesis.
Zodiaka zvaigznāji ir nozīmīgi debess novērojumos, jo uz to fona pārvietojas ne tikai Saule, bet arī Mēness un planētas. Tas ir tā iemesla dēļ, ka šo debess ķermeņu orbītu plaknes slīpums attiecībā pret Zemes orbītas plakni ir niecīgs.
MĒNESS
Mēness ir vienīgais debess ķermenis, kura virsmas struktūras var saskatīt ar neapbruņotu aci. Tumšos plankumus, kuri uz Mēness virsmas vislabāk redzami pilnmēness laikā, tautā mēdz saukt par Mēness Vīru. Patiesībā tā ir šķība seja, kas, no mūsu puses skatoties, vērsta pa kreisi.
Mēnesim nav atmosfēras, tāpēc nav arī mākoņu. Līdz ar to, ja mūsu debesis nav apmākušās, Mēness ainava atklājas pilnīgi skaidri. Temperatūra Mēness dienas pusē sasniedz +120 OC, bet nakts pusē noslīd līdz –150 OC. Tā, protams, nav «gaisa» temperatūra, kā mēs mēdzam norādīt uz Zemes, bet gan Mēness virsmas iežu temperatūra.
Mūsu pavadonis ap Zemi pārvietojas pa eliptisku trajektoriju, tātad tas nav visu laiku vienādā attālumā no Zemes: tuvākajā punktā tas atrodas 356 000 km, bet tālākajā punktā — 407 000 km attālumā. Tā kā tas kustas pa eliptisku orbītu, mainās ne tikai attālums, bet arī leņķiskais diametrs — no 29’26’—33’30’.
…
Debess kā liels zvans griežas pār mums; gandrīz izskatās, ka visi debess ķermeņi būtu projicēti uz milzīga planetārija kupola. Agrāk cilvēki ticēja, ka Zemi apņem kristāliskas sfēras. Bet debess sfēra jeb velve ir tikai abstrakts tēls, tā ir tā Visuma puse, kuru Zeme neaizsniedz mūsu skatienam. Tomēr debess sfēras jēdziens ir ērti izmantojams daudziem praktiskiem novērojumiem. Tā var noteikt pašreizējo debess ķermeņa atrašanās vietu uz šķietamās debess sfēras iekšējās virsmas. Par apvārsni pieņem robežlīniju starp debess velvi uz Zemes virmu. Debess velves vietu, kas atrodas tieši virs mums, sauc par zenītu. Jau ar četru debespušu palīdzību var aptuveni norādīt, kur var atrast kādu debess ķermeni. Zemes rotācijas dēļ liekas, ka ap mums griežas debess ķermeņi un nemitīgi maina savu atrašanās vietu. Taču zvaigzne, kas atrastos Zemes ass turpinājuma virzienā un līdz ar to vienā no abiem debess poliem, nekustētos. Laimīgā kārtā debess ziemeļpola tuvumā ir labi saskatāma zvaigzne: Mazā Lāča (Mazo Greizo Ratu) galvenā zvaigzne — Polārzvaigzne. Samērā ar lielu precizitāti var uzskatīt, ka Polārzvaigzne norāda ziemeļu virzienu. Ja domās novelk vertikālu līniju no Polārzvaigznes līdz apvārsnim, tad nokļūst ziemeļos.
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Marss
Research Papers for elementary school4
-
Saule
Research Papers for elementary school8
-
Visums, zvaigznes un mūsu saule
Research Papers for elementary school3
-
Saules sistēma
Research Papers for elementary school6
-
Zemes grupas planētas
Research Papers for elementary school6