Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:229384
 
Author:
Evaluation:
Published: 14.06.2006.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 18 units
References: Not used
Extract

Astronomija ir viena no visvairāk popularizētajām zinātnes nozarēm. Tāpēc arī tā daudziem cilvēkiem kļūst par hobiju, tāpat kā daudzas citas ikdienišķas lietas. Tādus cilvēkus, kuriem astronomija ir hobijs sauc par astronomiem amatieriem. Šādu amatieru skaits katru gadu palielinās. Daudzos gadījumos šo cilvēku zināšanas neatpaliek no profesionālu astronomu zināšanām, tomēr astronomija tiem ir un paliek hobijs.
Mērķis: noskaidrot astronomijas popularitāti un tās iemeslus, kā arī astronomijas kā zinātnes nepieciešamību.
Astronomija ir viena no senākajām zinātnes nozarēm tāpēc, lai varētu runāt par astronomiju šodien ir nepieciešams izpētīt tās pagātni, īpašu uzmanību pievēršot tās pagātnei un nesenākajiem sasniegumiem. Jānoskaidro jauniešu interese un zināšanas par astronomiju. Jāizpēta astronomijas tendences mūsdienās.
Darbs sadalīts 3 daļās. Pirmajā daļā ir apskatīta astronomijas vēsture, taču uzmanība galvenokārt pievērsta tikai tiem notikumiem ,kas iespaido tās popularitāti mūsdienās, un radījuši lielākos pavērsienus astronomijā un citās zinātnes nozarēs. Otrajā daļā ir veikta izpēte par mūsdienu jauniešu interesi par astronomiju. Bet trešajā tiek pētītas mūsdienu astronomijas tendences.
ASTRONOMIJAS PIRMSĀKUMI

Astronomija ir viena no vecākajām zinātnēm. Tā radusies no nepieciešamības orientēties telpā un laikā, izskaidrot novērojamās debess parādības un, ja iespējams – iemācīties paredzēt tās. Debess parādības un spīdekļi tika godāti kā dievības, tādēļ astronomiskajiem novērojumiem bija rituāla nozīme. Senajām klejotāju ciltīm, sākot nodarboties ar zemkopību, radās nepieciešamība savlaicīgi noteikt gadalaikus. Savukārt tautām, kas dzīvoja pie jūras, astronomijas zināšanas bija nepieciešamas sekmīgai kuģniecībai. Tā astronomija ieguva arī praktisku nozīmi.
Debess spīdekļi un parādības attēloti jau alu un klinšu zīmējumos, bet senākās liecības par astronomiskajiem novērojumiem sniedz vēlā akmens laikmeta (neolīta) arheoloģiskie pieminekļi. Dažviet Eiropā un Āzijā saglabājušies akmens stabi un akmeņu riņķi, kas lietoti svarīgu astronomisku virzienu noteikšanai. Pēc rietošās Saules stāvokļa pie horizonta bija iespējams noteikt saulgriežu momentus un līdz ar to arī gadalaikus un gada garumu. Lielākā “akmens laikmeta observatorija” ir Stonhendža Lielbritānijā.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −2,48 €
Work pack Nr. 1178659
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register