ASV ģeopolitiskās intereses pasaulē 21.gadsimtā

Kopš Otrā Pasaules kara beigām notikušas ievērojamas pārmaiņas vairākos ģeopolitikas teorētiskajās nostādnēs un to izpratnē. Lai gan kontrole pār ģeogrāfiskām vienībām – kontinentiem un okeāniem joprojām ir nozīmīgas mūsdienu ģeopolitikas komponentes, tomēr ir mainījušies paņēmieni, kā panākt šo ģeogrāfisko vienību kontroli. Vēl viens nozīmīgs aspekts mūsdienu ģeopolitikā ir tehnoloģiju attīstība, kas daļēji nonāk pretrunā ar klasiskajiem ģeopolitikas postulātiem, norādot uz ģeogrāfisku ierobežojumu nozīmes mazināšanos. Visbeidzot 20.gadsimta beigās un 21.gadsimta sākumā arī ģeopolitikas kontekstā iezīmējas reliģiskās un ideoloģiskās pretrunas starp dažādām pasaules valstīm, kas pārstāv atšķirīgas vērtību sistēmas.
Mūsdienu starptautiskajā attiecību sistēmā dominē Rietumu liberālo valstu kopiena, kuras savstarpējās attiecībās saskatāma ekonomiski – politiskā sadarbība, kas praktiski izslēdz militāru konfrontāciju šo valstu starpā. Vēl vairāk, militāra intervence pret kādu valsti un tās teritorijas okupācija šajā kopienā tiek uztverta, kā ārkārtējs gadījums, nevis politiskas turpinājums ar citiem līdzekļiem, kā apgalvoja mūsdienu militārās zinātnes pamatlicējs Karls von Klausvitcs.1 Turklāt tiek liberālās kopienas koncepcija atspēko reālisma un neoreālisma pamatpostulātus par karu, kā dabisku parādību starpvalstu attiecībās.
Atbilstoši neoliberālisma teorētiķa Maikla Doila teorētiskajām nostādnēm liberālās valstis savā starpā nekaro, bet pastāv ievērojama militāru konfliktu iespējamība starp liberālo valstu kopienas valstīm un nedemokrātiskām valstīm vai valstīm, kas atrodas politisko režīmu transformācijas procesā.2 Liberālās kopienas eksistence nenovērš tās locekļu atšķirīgu nacionālo interešu eksistenci, kā arī dažādas ģeopolitiskās izpausmes, tomēr, izejot no liberālās kopienas pieejas starptautiskajās attiecībās, liberālās valstis var izvirzīt teritoriālās pretenzijas viena pret otru, tomēr netiek pielietots militārs spēks šo pretenziju atrisināšanai.…