ASV pilsoņu karš

ASV Franču revolūcijas gados un Napoleona laikā visai intensīvi dzīvoja līdzi Eiropas notikumiem un, aizstāvēdamas savas intereses pārmaiņus atradās konfliktā gan ar Franciju, gan ar Angliju.
Napoleona I valdīšanas laikā Francija no Spāņiem ieguva Luiziānu, cerot izveidot sev jaunu impēriju Ziemeļamerikā. Tas neizdevās un 1803.gadā Napoleons kādreizējo tā saukto Spāņu Luiziānu pārdeva ASV par 15 miljoniem dolāru. Iepriekš Savienoto Valstu teritorija sniedzās tikai līdz Misisipi upei, bet šā pirkuma rezultātā prezidents Džefersons palielināja ASV teritoriju gandrīz 2 reizes. Arī sakari ar Franciju pēc šī darījuma kļuva draudzīgāki. Ar to gan nebija apmierināta Anglija, briti vienmēr meklēja iespēju kaitēt amerikāņiem. Viskrasāk tas izpaudās dažādās sadursmēs Atlantijas okeānā, jo Anglijas kuģi nereti uzspieda inspekcijas ASV tirdzniecības kuģiem par ieganstu minot savu izbēgušo jūrnieku meklēšanu. Šīs saspīlētās attiecības 1812.gadā izraisīja ASV un Lielbritānijas karu, kurš noslēdzās 1814.gadā ar miera līguma noslēgšanu Beļģijas pilsētā Gēte. Neviena no pusēm šā kara rezultātā nebija ieguvusi pilnīgi neko, bet abu valstu attiecības palēnām sāka uzlaboties.
Šajā laikā likstas bija sākušas vajāt Spāniju, ko veiksmīgi izmantoja, Amerikas Savienotās Valstis, iegūdamas no tās Floridas teritoriju.…