ASV un Afganistānas attiecību mijiedarbība

Papildus iepriekšminētajam ir jāmin ASV atšķirīgo prezidentūru pieeju reliģijai un Tuvo Austrumu reģionam. Prezidentu viedokļi, proti, Džordžs Bušs aizsāka islāma drošībošanu un Baraks Obama, kas saprata, ka tā nav pareiza politika un mēģināja atdrošināt islāmu, savukārt Donalds Tramps neturpināja Obamas iesākto politiku un tikai pastiprināja islāma drošībošanu un ASV ietekmi Tuvajos Austrumos.
Lai situācija tiktu uzlabota ASV un Afganistānas attiecības ir jāturpina uzlabot, veidojot sarunas un izprotot islāma nozīmi šim reģionam. Ir jāļauj Afganistānas reliģiskajām kopienām darboties un veidot pareizu ietekmi uz sabiedrību. Kopš 2001. gada ir novērojams būtisks ieguldījums Afganistānas pilsoniskajā sabiedrībā no kā lielāko ieguvumu piešķīra NVO, izslēdzot iespēju reliģiskajām organizācijām ieņemt centrālo lomu attīstības procesa, kam no valdības viedokļa puses būtu daudz lielāka ietekmē nekā NVO, jo:
1) reliģiskie līderi saglabā daudz lielāku ietekmi un efektivitāte sabiedrību grupām, lai kontrolētu politisko attiecību un iesaistīt jauniešus;
2) reliģiskie līderi uzsver demokrātijas un cilvēku tiesības, saskaņojot tās ar islāma jēdzienu;
3) islāma reliģiskas kopienas ir lielisks risinājums, lai rekonstruētu sabiedrības kārtību, taču tās ir “melnajā sarakstā” un tām ir liegta jebkāda darbība, kopš tās ir piesaistāmas terorisma, kopš Taliban krišanas.
Afganistānas valdībai būtu jāiesaistās un jāatbalsta reliģisko līderu rekonstrukcijas procesā, konsultējoties ar ietekmīgām pasaules organizācijām.
 
…