19. gadsimta vidus un otrā puse bija laiks, kad „ne tikai latviešu, bet arī daudzu citu Centrālās Eiropas un Austrumeiropas tautu dzīvē notika dziļas sociāli ekonomiskas, politiskas un kultūras dzīves pārmaiņas. Lielākoties šis pārmaiņas bija saistītas ar revolucionāri demokrātisko un nacionālās atbrīvošanas kustību, kas savijās ar nacionālās valodas tiesību izcīņu, ar nacionālās literārās valodas veidošanos. Un šādos ārkārtīgi sarežģītos vēstures mezgla punktos tautā radās cilvēki, kas ne vien paši spēja daudz veikt tautas labā, bet arī aizrāva šai darbā lielu sabiedrības daļu. Par latviešu tautas tiesībām cīņu uzsāka grupa Tērbatas universitātes latviešu studentu, kurus vēlāk dēvējam par jaunlatviešiem..”[1.,7] Atis Kronvalds bija viens no tiem.
Atis Kronvalds dedzīgi mīlēja savu valsti, tās valodu, kultūru, bija īsts nacionālās Latvijas patriots.
„Literatūras vēsturnieks Kārlis Kārkliņš nosauc nacionālismu par kulturālo nacionālismu, kura mērķis ir celt nacionālo kultūru, lai tādējādi varētu teikt savu vārdu arī cilvēces kultūras laukā. Vispirms šai nacionālismā ietilpst tautas vienības ideja, tad- latviešu valodas izkopšana. Šis virziens Kronvalda darbībā saistīts ar laikmeta vēstures notikumiem 19. gadsimta vidū un otrajā pusē, kad daudzās Eiropas valstīs izvērsās nacionālās atbrīvošanas kustība un aktivizējās nacionālo vērtību apzināšanās. …