Ģimenes lomu maiņa rietumu kultūrā (Settersten, Angel, 2011) nozīmē, ka līdz ar vecāku spēju mazināšanos, noteiktā posmā sniegtā atbalsta līmenis proporcionāli palielinās par labu vecākiem.
Atbalsta mehānismi starp paaudzēm norāda uz tā cilvēcīgajām īpatnībām, kas veidotas uz paaudžu savstarpējo uzticību. Paaudžu neproporcionālais atbalsta sadalījums, kas sliecas uz lielāku atbalstu jaunajai paaudzei un lomu maiņa norāda uz vecāko paaudžu izpratni par jaunās paaudzes lomas nozīmību tālākā ģimenes un nācijas attīstībai perspektīvā.
Vecāku - bērnu attiecību ietekme uz to psiholoģisko labsajūtu uzskatāma kā daudzveidīga. Parasti starp vecākiem un bērniem pastāvot cieša emocionāla saikne. Atbalsts, ko bērni sniedz vecākiem to mūža nogalē iespējami norāda uz to vēlmi kompensēt vecāku sniegto atbalstu, reizē uzlabojot psiholoģisko labsajūtu (Dunham, 1995:1545-1547). Tāpat pastāv tendence vecākiem turpināt atbalstīt bērnus arī to mūža nogalē, iemesli ir dažādi, taču galvenais saistāms ar vecāka vēlmi kompensēt bērnu atbalstu tādā veidā uzlabojot arī savu psiholoģisko labsajūtu.
1996. gadā Taivānā veiktais pētījums norādīja ka mainoties savstarpējām attiecībām starp brāļiem un māsām visa dzīves cikla laikā norādot, ka mainoties vecuma struktūrai, mainās sniegtā atbalsta forma (Lu, 2007:621).
Jaunāks Taivānas pētījums (Lu, 2007) atzīmē tās kultūras spēcīgo ietekmi uz valsts sabiedrību. Par nozīmīgu uzskatāms sociālais statuss, vecāku aprūpes nepieciešamību nosaka valsts kulturālā piederība un vēsture.
Kā svarīgs faktors sociālās labsajūtas izvērtējumam (Dunham, 1995:1538) nosakāms tās labvēlīgo un nelabvēlīgo faktoru uzskaitījums. Labvēlīgie faktori, kā ciešas emocionālās saiknes, psiholoģiskā labsajūta un nelabvēlīgie - karjeras, privātās dzīves apvienošana ar kopšanas darbu, kas var izsaukt stresu.
Pētījumu trūkums, kas aplūkotu Taivānas jauniešu paradumus attiecībā uz kopējās mājsaimniecības pamešanu var būt par pamatu plašākai konkrētās tēmas izpētei un pieejamo datu analīzei.
…
