Secinājumi
Visas pārmaiņas, kas dzīvē notiek ar cilvēku, ir viņa paša radītas. Arī alkohola lietošana sākas ar interesi un pamēģināšanu. Cits pie tā apstājas, bet kāds cits turpina lietot arvien biežāk, līdz mirklim, kad alkohols ir pārvērtis cilvēka dzīvi. Svarīgi ir apzināties, ka ir problēma, ka ir atkarība. Un sagatavoties atkarības vielu pārtraukšanas etapam. Bieži vien, uz to, ka ir iestājusies atkarība, norāda tuvinieki, un piespiež atkarīgo uzsākt atveseļošanās procesu, pašam negribot, parasti atkarīgais, tam nav sagatavojies, vai vispār atzinis, ka ir problēma. Parasti šāda piespiedu ārstēšana, beidzas nesekmīgi. Ārstēšanas procesi iedalās: 1. Medikamentozā, 2. Psihoterapeitiskā, 3. Ģimenes jeb attiecību, 4. Sociālā. Darbībai jānotiek pietiekami ilgā periodā un rūpīgi jāievēro visi noteikumi ceļā uz atlabšanu. Tās rezultātā parasti rodas pārmaiņas, kas cilvēkam pašam patīk, ceļ pašapziņu, uzlabo fizisko un emocionālo veselību. Iesaka izvēlēties arī kādu atbalstītāju no tuvinieku vidus, kurš palīdzētu tālākā pārmaiņu uzturēšanā. Jo nenoliedzami, alkoholiķim būtu grūti atrasties pasākumā, kurā tiek lietots alkohols lielā daudzumā. Tāpēc arī runājot, par pusaudžiem, svarīgi , lai atlabšanas procesā blakus būtu vecāki, kas bērnu iedrošinātu, atbalstītu un nekritizētu.
Nobeidzot referātu, uzzināju, ka nav svarīgi, cik stipru alkoholu lietojam, svarīgi ir, tas, cik daudz alkohola tīrā veidā iedzeram. Cik bieži un, kādas sekas, tas nodara mūsu organismam. Iepriecināja, fakts, ka iedzimtības faktors, ne vienmēr nosaka to, ka arī bērni būs alkoholiķi, var notikt tieši pretējais. Ja bērns ikdienā redz, ka tēvs, vai vecaistēvs dienu dienā dzer un vemj, un mokās ar paģirām, bērnam var rasties tāds riebums pret alkoholu, ka viņš visu mūžu būs atturībnieks.…
