Savā darbā apskatīšu divus psihiskos procesus, kuri savstarpēji saistīti. Šie procesi ir atmiņa un domāšana.
Atmiņai cilvēka dzīvē ir ļoti svarīga loma, jo ar tās palīdzību cilvēks uzkrāj zināšanas un var tas izmantot pēc vajadzības. Atmiņa ir mūsu saprāta spēja fiksēt informāciju, to uzglabāt, kad vajadzīgs, reproducēt vai aktualizēt un beidzot – aizmirst nevajadzīgo, atbrīvojot vietu jaunai.[6;127]
Atmiņa savieno cilvēka pagātni, tagadni un nākotni, tā ir mūsu pieredzes atspoguļojums ar iegaumēšanas, saglabāšanas un reproducēšanas palīdzību.[5;169]
Psiholoģijā atmiņu pieskaita tai psihisko procesu kategorijai, kas piedalās jebkuru citu psihisko aktu nodrošināšanā, uzturot to veselumu.[2;43]
Atmiņas veidi
1) pēc informācijas saglabāšanas ilguma:
Sensorā atmiņa - informācijas tiešā uztvere, tā uzkrāj informāciju receptoru līmenī, veic tās pirmatnējo apstrādi un daļu novirza īslaicīgajā atmiņā, savukārt pārējā informācija zūd, jo seko nākamā. Informācijas glabāšanas ilgums ir apmēram 0,5 līdz 2 sekundes.[4;51]
Īslaicīgā atmiņa - informācija uzglabājas no l līdz 20 minūtēm. Šajā laikā daļa informācijas pāriet ilgstošajā atmiņā, daļa tiek dzēsta. Galvenais nosacījums informācijas pāriešanai ilgstošajā atmiņā ir informācijas pielietošana (atkārtošana, pierakstīšana...).[6;129]
Ilglaicīgā atmiņa - informācijas apjoms un uzglabāšanas ilgums teorētiski ir neierobežots, bet atkarīgs no katras personas individuālajām īpašībām. Visa informācija tiek šķirota un nevajadzīgais dzēsts, ja tas netiek pielietots, vajadzīgā sistematizēta un papildināta.[6;129]
Operatīvā atmiņa - no īslaicīgās un ilglaicīgās atmiņas atlasa vajadzīgo informāciju. Pateicoties tai ir iespējams operatīvi izmantot visu to, kas ir atmiņā.[6;130]
2) pēc iegaumēšanas fiziskās vai psihiskās aktivitātes:
Tēlainā atmiņa - atmiņas veidus, ko izdala atkarībā no iegaumēšanas fiziskās vai psihiskās aktivitātes specifikas (dzirdes, redzes, ožas, taustes) - kopā sauc par tēlaino atmiņu. Šai atmiņai ir trīs līmeņi:
a)Pēctēli - viselementārākie, tos iedala pozitīvajos un negatīvajos, uz
kuru pamata veidojas ilgstošā eidetiskā atmiņa,
b)Eidetiskā atmiņa - sarežģītāks tēlainās atmiņas līmenis. Eidetiskie
tēli veidojas visiem cilvēkiem, bet to izteiksmes pakāpe var būt dažāda.
c)Atmiņas priekšstati - daudz sarežģītāks tēlainās atmiņas līmenis,
no kā sastāv cilvēka ilgstošā atmiņa. Tie veidojas uz visu maņu orgānu sniegtās informācijas pamata, atmiņas priekšstati nav tēlu "sastinguši" attēli, tie ar domāšanas palīdzību pastāvīgi tiek intelektuāli pārstrādāti.[6;130,131]…
