Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:749823
 
Evaluation:
Published: 26.01.2009.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 3 units
References: Used
Extract

"Atmiņa ir komplicēts process ar vairākiem krasi manāmiem un samērā patstāvīgām funkcijām un darbības vienībām. Un viens no galvenajiem atmiņas likumiem un noteikumiem ir – uzmanība.
Izdala vairākus atmiņas veidus, ņemot par pamatu kādu atmiņas īpatnību vai funkciju:
1. pēc atmiņas ilguma - ņemot vērā uztveršanas un reproducēšanas laiku, atmiņu var iedalīt tieša jeb acumirklīgā (nepastāvīgā) un pastāvīgā atmiņā. P.Birkerts "Pedagoģiskā psīcholoģijā" raksta: "Pastāvīgā atmiņa tā ir tāda atmiņa, kurai lielāks ilgums, kura uzņemto ideju padara par psiches piederumu un sastāvdaļu. Šī ir atmiņa vārda īstā nozīmē."
2. pēc maņu grupām P.Birkerts atkal izdala vairākus atmiņu veidus, jo katra maņa sniedz materiālu attiecīgam noskārtumam un idejai-
redzes atmiņa;
dzirdes atmiņa;
ožas atmiņa;
citu ideju atmiņa.
Katra šī tipa ideju uzglabāšana psihē, pēc P.Birkerta uzskatiem, pārzina attiecīgs atmiņas veids.
3. pēc psihes galvenajiem procesiem izdala
intelektuālo atmiņu - ir atziņu, ideju un domu atmiņa.
jūtu atmiņa- tā ir spēja reproducēt un atminēt ne tikai idejas, bet arī jūtas un emocijas.
4. pēc uzņemto ideju sakarības izdala
nesakarīgo atmiņu- "tā ir tāda atmiņa, kura labi uztver sevī, uzglaba un atdzemdina nesakarīgus pieredzējumus"
sakarīgo atmiņu- tā ir atmiņa, "kur pieredzējumi tiek uzturēti un saistīti apzinīgām asociācijām. Tā ir atmiņa, kura tiek stipra, pateicoties prāta darbībai, domāšanai".
5. atkarībā no lietderības iedala:
labu atmiņu- "laba ir tāda atmiņa, kura labi kalpo dažādiem mērķiem, mūsu darbam, kura palīdz sekmīgi dzīvot"
sliktu atmiņu- tā grūti uzņem iespaidus, ilgi tos neglabā, smagi un ar grūtībām reproducē.
Atmiņa nav vienāda, nav viena un tā pati dažādos dzīves laikmetos. Atmiņas jau saistītas ar personības, ar sava " Es" apziņu. Te pagātnes pieredzējumi arī tiek lokalizēti laikā un telpā: kur un kad kaut kas ticis redzēts vai dzirdēts. Atmiņas zinātniskā ziņā šaurāks jēdziens, kā atmiņa. Atmiņu sākuma laiku var rēķināt ap otro dzīvības gadu. Ap to laiku bērns sāk atcerēties pārdzīvoto. No tā laika bieži vien uzglabājas atmiņas līdz pat vēlākajiem dzīvības gadiem".…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,48 €
Work pack Nr. 1140945
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register