Atmiņa ir procesu komplekss centrālajā nervu sistēmā, kas nodrošina mūsu individuālās pieredzes uzkrāšanu, glabāšanu un reproducēšanu. Spēja saglabāt dzīves laikā iegūto informāciju ir viena no raksturīgākajām nervu sistēmas īpašībām. Ja cilvekam nebūtu šīs spējas, tad cilvēks visu mūžu būtu jaundzimušā līmenī – nespētu planot savu rīcību, mērķtiecīgi veikt kādu darbību, saprātīgi izvairīties no kļūdām. Galvenie atmiņas procesi ir uztvere, iegaumēšana, atcerēšanās un aizmiršana, un katram no tiem ir būtiska nozīme mūsu dzīvē.
Vienlaikus ar informācijas uztveršanu notiek arī informācijas zaudēšana – aizmiršana. Cilvēks aizmirst lielāko daļu no saņemtās informācijas. Bez informācijas atlases un tās izdzēšanas no atmiņas cilvēks vārda tiešā nozīmē noslīktu nepārtraukti pieplūstošo faktu jūrā. Tas būtu tikpat slikti, kā nespēja atcerēties.
Pašreiz zinātnieki cenšas kaut aptuveni noteikt cilvēka smadzeņu informācijas ietilpību. Ir aprēķināts, ka atmiņā saglabājas tikai viens procents no visas informācijas, ko cilvēks saņem. Pastāvīgi notiek informācijas atlase un atmiņā saglabājas tikai svarīgākā informācija, kura nepieciešama indivīda izdzīvošanai. Ne visi kairinātāji, kas iedarbojas uz cilvēku, tiek uztverti apzināti. Lielāko daļu uztver neapzināti.…
