Research Papers
Humanities
Politics
Attiecību izmaiņas ar Krieviju pēc Latvijas iestāšanās NATO-
Attiecību izmaiņas ar Krieviju pēc Latvijas iestāšanās NATO
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 4 | |
Teorētiskā daļa | 5 | |
Mazas valstis – maza vara | 5 | |
Lielvaras | 7 | |
Impēriju sabrukšanas teorija | 9 | |
Starptautiskās drošības teorija | 10 | |
Buferzonas valstu drošība | 12 | |
Uzticības jēdziena skaidrojums | 13 | |
Empīriskā daļa | 15 | |
Latvijas un Krievijas attiecības pirms iestāšanās NATO | 15 | |
Abu valstu ārpolitikas nostādnes | 15 | |
Aptauju rezultāti pirms iestāšanās aliansē | 17 | |
Latvijas un Krievijas attiecības pēc iestāšanās NATO | 21 | |
Abu valstu ārpolitikas nostādnes | 21 | |
Aptauju rezultāti pēc iestāšanās aliansē | 24 | |
Nobeigums | 26 | |
Izmantotās literatūras saraksts | 28 | |
Anotācija | 30 | |
Abstract | 31 |
Latvijas attiecības ar Krieviju vēsturiski nav bijis iespējams nosaukt par „draudzīgām” nevienā no laika posmiem. Latvija piedzīvojusi gandrīz 50 gadu ilgu aneksiju PSRS, kuras laikā latviešu tauta pārdzīvojusi daudz pret sevi vērstu noziegumu. Tādējādi Latvijas attiecībām ar Krieviju vēl joprojām pēc daudzajiem neatkarībā pavadītiem gadiem ir īpaša nozīme. Šo gadu laikā Latvija ir piedzīvojusi lielas pārmaiņas – strauji augusi attīstība, izmainījies Latvijas ārpolitikas redzējums attiecībā pret Krieviju, kā arī Latvija 2004. martā iestājās Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijā un tā paša gada maijā Eiropas Savienībā, kas ir ieviesis pārmaiņas arī Latvijas ārpolitikā, īpaši attiecībās ar Krieviju.
Šī darba mērķis ir noskaidrot kādu ietekmi uz abu kaimiņvalstu attiecībām ir radījusi NATO paplašināšanas kārta 2004. gadā, kad aliansē tika uzņemtas Baltijas valstis, to skaitā Latvija. Kā izpētes jautājums tika izvirzīts: Kādas izmaiņas radīja Latvijas pievienošanās NATO attiecībās ar Krieviju? Un kā atbilde uz šo jautājumu ir darbā izvirzītā hipotēze: Dalība NATO radīja pozitīvu ietekmi abu kaimiņvalstu attiecībās.
Darba mērķis ir izpētīt abu valstu attiecības pirms un pēc Latvijas iestāšanās aliansē un izvērtēt abu valstu attiecību līmeni un kvalitāti katrā no posmiem. Lai sasniegtu darba mērķi kā izmantotā metodoloģija tika izmantota dažāda veida teoriju analīze, tika definēta mazo valstu un lielvaru atrašanās starptautiskajā sistēmā, kas ļāva izprast Latvijas kā mazas valsts un Krievijas kā lielvaras ārpolitikas veidošanas pamatprincipus. Tika izpētīta buferzonas valstu drošības un starptautiskās drošības teorijas, kā arī iespējamie draudu veidi. Noskaidroti iemesli kamdēļ tiek dibinātas alianses un vai mazām valstīm ir izdevīgi iesaistīties šādās aliansēs.
Empīriskajā daļā tika aplūkoti svarīgākie notikumi, kas tika strukturēti kā „pirms” un „pēc”. Svarīga darba sastāvdaļa bija aptauju un pētījumu rezultāti gan Krievijā, gan Latvijā, kur tika noskaidrota iedzīvotāju attieksme pret kaimiņvalstu īstenoto politiku un attieksme pret NATO kopumā.…
Darbs ir veidots par posmu pēc Latvijas iestāšanās NATO. Kursa darbā ir aprakstītas izmaiņas attiecības ar Krieviju, pēc LV uzņemšanas Aliansē. Ir izvirzīta hipotēze, ka attiecības ir uzlabojušās un tiek skaidrots darba gaitā, kādā veidā tās ir uzlabojušās un, kas ir galvenie faktori.
- Attiecību izmaiņas ar Krieviju pēc Latvijas iestāšanās NATO
- Latvijas suverinetātes perspektīvas
- Latvijas tautas frontes politiskais mērķis
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Latvijas tautas frontes politiskais mērķis
Research Papers for university3
-
Latvijas suverinetātes perspektīvas
Research Papers for university16
-
Latviešu kolaborācija ar vācu okupantu varu un šī jautājuma atspoguļojums Latvijas politikā
Research Papers for university23
-
Politiskās elites veidošanās īpatnības Latvijas provincē: Cēsu pilsēta
Research Papers for university8
-
Ideoloģiju loma Latvijas politisko partiju darbībā
Research Papers for university10