Attīstības psiholoģija ir psiholoģijas apakšnozare, kas pētī psihiskās pārmaiņas un šos pētījums izmanto, lai veicinātu labāku cilvēka attīstību visā dzīves laikā. Attīstības psiholoģijai kā vienai no psiholoģijas nozarēm ir ciešas saiknes ar citiem psiholoģijas priekšmetiem- īpaši ar vispārīgo, sociālo, pedagoģisko un saskarsmes psiholoģiju. Attīstības psiholoģija ir būtisks pamats pedagoģijai gan mācību metodoloģijas, gan attieksmju un uzmanības ietekmēšanas aspektā.
Psihisko procesu, īpašību un stāvokļu vecumposmu īpatnības ir attīstības psiholoģijas priekšmets.
Psihiskā attīstība kā personības pilnveidošanās turpinās cilvēka mūža garumā, ja vien to neietekmē traucējoši faktori (nelabvēlīgi vides apstākļi, pataloģijas).
Attīstība.
Personība veidojas pašattīstīšanās procesā, taču arī iedzimtības un vides ietekmē. Iedzimtība ir genotips, instinkti, nervu darbības tips, dotības u.c. Ir pazīstami divi vides jēdzieni- makrovide un mikrovide. Mikrovide ir bērna attīstības tuvākā apkārtne- ģimene, dzīvesvieta, cilvēki tuvumā u.c. Savukārt, makrovide ir bērna attīstības apkārtne plašākā nozīmē- sabiedrība, kultūrvide kopumā, zīmes, simboli, priekšmeti un to lietojums, iepriekšējo paaudžu pieredze, morāle, audzināšana, kas veido ievirzes cilvēka psihē, īpaši pirmajos piecos dzīves gados.
Ir divi pretēji uzskati par vides nozīmi bērna attīstībā:
Vide ir bērna psihiskās attīstības galvenais avots;
Videi nav determinējošas nozīmes personības attīstībā, jo personības kodols, būtība determinē personību.…