1.1. Piemērotākās lauka gurķu šķirnes
Gurķi ir siltumprasīgi augi, kurus pamatā audzē segtajās platībās. Lauka gurķiem ir izselekcionētas šķirnes, kuras ir piemērotas audzēšanai laukā. Gurķus pavairo ar sēklām, sējot tieši uz lauka un arī izstādot izaudzētus dēstus. Sējai izmanto divus gadus vecas sēklas, jo augi no vecākām sēklām veido vairāk sievišķo ziedu.
Gurķu audzēšanai ir piemērotas siltas saulainas no salnām un vēja aizsargātas vietas kas ātri iesilst pavasarī.
Normāli laukā tiek audzētas tehniskās gurķu šķirnes kas ir paredzētas pārstrādei ( sālīšanai un marinēšanai ). Šķirnes atšķiras pēc augļa virsmas , proti pēc kārpiņu lieluma , pēc augļu garuma un pēc slimībizturības , kā arī pēc apputeksnēšanas vajadzības.
Tiešā sēja laukā izmaksā lētāk , bet audzēšana no dēsta ir drošāka , taču dārgāka.
Gurķus audzē dobēs izstādot vienā vai divās rindās dobes vidū. Dobes platums atkarīgs no tehnikas , ar kuru paredzēts apsmidzināt augus un izvest ražu. Latvijā audzētāji bieži lieto mulčas plēves ieklāšanu laukā jo tas ir labākais risinājums gan nezāļu apkarošanā gan optimālās augsnes temperatūras uzturēšanā. Gurķus stāda jūnija sākumā pēc salnu perioda beigām. Dienu pirms izstādīšanas vēlams dēstus aplaistīt ar 0,2% previkūra šķīdumu , lai pasargātu no sakņu kakliņu puvēm.
Baltā agrotīkla segums jāuzklāj gurķiem tulīt pēc izstādīšanas. To var klāt visā platumā apsedzot vairākas dobes reizē, bet šajā gadījumā sākoties ražas novākšanai agrotīkla uzklāšana un noņemšana prasīs daudz darba. Ērtāk ir audzēt gurķus laukā zem agrotīkla tunelīšiem.
Gurķus laukā var audzēt divējādi dēsts guļ uz zemes vai arī vertikālā metode, kad dēsti tiek atsieti no zemes 1,5 m augstumā pie stieplēm gluži kā vīnogulāji un ērtāka ražas novākšana. (1) (2) (6) (7)
…
