1.Nodaļa.
Audzināšana Spartā.
Sparta ir nozīmīgākais izņēmums grieķu pilssētvalstu veidošanās vēsturē. Lai gan spartiešiem un citu novadu grieķiem bija kopīga pagātne, spartiešu sabiedrība nespēja izveidot neko demokrātijai līdzīgu. Mūsdienās tās pārvaldes forma drīzāk tiktu dēvēta par elitāro slāņu diktatūru. Pēc sestā gadsimta p.m.ē. stagnācija bija vērojama arī kultūras dzīvē. Spartas specifika zināmā mērā saistīta ar to, ka tās teritorija bija nošķirta no pārējās Grieķijas.
Spartieši bija cēlušies no doriešiem, kas Austrumu Peloponēsā ienāca kā karotāji. Tur arī meklējami galvenie iemesli spartiešu militārismā. Gandrīz visas spartiešu dzīves svarīgākās iezīmes izveidojās Mesēnijas karu iespaidā. Pakļaujot un aplaupot ienaidniekus, viņi nevilšus paverdzināja paši sevi, jo turpmāk viņu dzīvi noteica nevaldāmas bailes un sacelšanās, kas izskaidro viņu konservatīvismu, spītīgo pretošanos pārmaiņām.
Sparta atradās Peloponēsas pussalas dienvidrietumos. Pilssētvalstiņā bija apmēram 10 tūkstoši brīvu cilvēku- vergturu un 250 tūkstoši pakļauto- vergu.Tas zināmā mērā noteica brīvo cilvēku iesaistīšanu valstī pastāvošās kārtības stiprināšanā.
Īpatnēja audzināšanas sistēma bija Spartā, vienīgajā grieķu valstī, kurā meiteņu un zēnu audzināšana neatšķīrās. Antīkie autori norāda, ka spartiešu meiteņu audzināšana maz atšķīrusies no zēnu audzināšanas, meitenes norūdīja, lai viņas vēlāk būtu veselīgas mātes un laistu pasaulē veselīgus bērnus.…
