Jau senatnē cilvēki apzinājās savu vietu un mērķi dzīvē. Lielu nozīmi un ieguldījumu, pat mūsdienās, nodeva senie sabiedriskie domātāji, kuri klāstīja un mācīja ar saviem priekšstatiem un pieredzi par audzināšanu gan sabiedrības jautājumos, gan individuāli, ieguldīja zināšanas un pieredzi jaunajos un brīvajos cilvēkos, pilsoņos. Šeit varētu minēt Senās Grieķijas filozofus – Aristoteli, Platonu, Sokrtātu u.c.
Ar audzināšanu plašā nozīmē saprot jaunās paaudzes sagatavošanu dzīvei sabiedrībā. Audzināšana ir process, kurā iepriekšējās paaudzes nodod sabiedriski vēsturisko pieredzi nākamajām paaudzēm, lai tās sagatavotu dzīvei un darbam, kas nepieciešams sabiedrības tālākai attīstībai.[1.]
Šajā darbā tiks apkopota informācija par filozofiem un tā laika domātājiem Senajā Grieķijā un to uzskatiem par audzināšanu.
Mērķis – izanalizēt un apkopot informāciju par Senās Grieķijas filozofiem, to sasniegumiem un iedziļināties tā laika audzināšanas sistēmās.
Darba uzdevumi :
izpētīt informāciju par audzināšanu un tā laika pazīstamākajiem filozofiem;
noskaidrot un rezumēt ziņas par audzināšanas sistēmām;
dot ieskatu par efektīviem paņēmieniem un darbībām skolēnu efektīvākai mācību apguvei.
Referāts balstās uz filozofu uzskatiem par audzināšanu, kā, piemēram, Aristoteļa, Platona un Sokrāta domām par izglītību.…