Lai sabiedrība varētu attīstīties, nepieciešams, lai jaunā paaudze apgūtu vecākās paaudzes zinātniskās atziņas, darba pieredzi, tikumiskos ideālus, labākās tradīcijas.
Process, kurā iepriekšējās paaudzes, nododot sabiedriski vēsturisko pieredzi jaunajai paaudzei, sagatavo to iepriekšējo paaudžu sabiedriskās darbības turpināšanai, ir audzināšana.(11. 7.)
Cilvēku raksturojošā, viņu no citām dzīvām būtnēm atšķirošā uzvedības kultūra, kas viņam piešķir sugai atbilstošu specifisku attieksmi, kā runāt, muzicēt, nodarboties ar zinātni utt. To visu cilvēks nesaņem reizē ar piedzimšanu, tātad tā neiedzimst. Viss cilvēkam ir jāiemācās pēc piedzimšanas. Šīs kultūras apguve ir iespējama tikai tad, ja bērns tiek uzņemts cilvēku sabiedrībā, kurā minētajai kultūrai ir sava dzīvotspējīgā loma.
Visā pasaulē psihologi un pirmskolas pedagogi diskutē par dažādu audzināšanas pieeju ietekmi uz bērna mācīšanās un motivācijas attīstību.…