Mūsdienās cilvēka dzīve bez elektrības ir gandrīz vai neiedomājama. Grūti iedomāties rūpniecības un dažādu citu tautsaimniecībā nozīmīgu uzņēmumu darbību bez elektrības pievades – tas ir pilnīgi nereāli. Elektroenerģijas industrijas attīstība vienmēr ir bijusi soli priekšā citām rūpnieciskajām nozarēm, jo nosacīti ir citu rūpniecisko nozaru attīstības balsts. Kaut arī tā ir cietusi lielus zaudējumus II Pasaules kara laikā, šodien elektroapgādes darbojas nevainojami un aizvien pilnveidojas. Savā darbā vēlos sniegt ieskatu elektroenerģijas un augstsprieguma tīklu vēsturiskos rašanās aspektus un attīstības galvenos posmus Latvijā. Kā radušies elektro pārvades līnijas (EPL), lielākās Latvijas hidroelektrostacijas uzzināsies iepazīstoties ar mana referāta saturu.
Elektroenerģijas izmantošanas sākumi Latvijā
19.gs. beigās sākās neapturams elektrības uzvaras gājiens. To noteica elektroenerģijas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem enerģijas veidiem. Elektro-enerģijas izmantošana īpaši paplašinājās pēc trīsfāžu maiņstrāvas izgudrošanas un ieviešanas.
Ir zināms, ka 1876. gadā Rozenkranca metālapstrādes fabrikā Rīgā tika lietota elektriskā apgaisme. 1879. gadā Pārdaugavā, Švarca koncertdārza un ēkas apgaismošanai ierīkota vietējā elektrostacija. Par gaismekļiem tika izmantotas loka spuldzes. Nelielas elektrostacijas sāka ierīkot arī citās fabrikās un iestādēs.
Gāzes apgaismes iekārtas bojājuma dēļ 1882. gadā izcēlās ugunsgrēks Rīgas pilsētas Vācu teātrī (tagadējais Nacionālais teātris), tāpēc, lai paaugstinātu apgaismes iekārtu drošību, 1887. gadā tur ierīkoja 42,5 kW jaudas līdzstrāvas elektrostaciju.
Elektroietaišu būvi Rīgā veicināja 1888. gadā nodibinātā Krievu-Baltijas elektrotehniskā fabrika, kurā ražoja dinamomašīnas, elektromotorus, elektrostaciju, tramvaju u.c. elektroiekārtas. 1901. gadā šai rūpnīcai deva nosaukumu ”UNION”.
Elektrostaciju būve sākās arī citās Latvijas pilsētās. Liepājā pirmo elektrostaciju iedarbināja 1899. gadā. Tā bija līdzstrāvas elektrostacija ar 570 kW jaudu. Laikā no 1906. līdz 1907. gadam šajā spēkstacijā uzstādīja papildus agregātus ar 820 kW jaudu. Ar 1900. gadu Liepājā tika uzstādītas arī lielākas jaudas elektrostacijas un 1905. gadā kara ostā sāka darboties elektrostacija ar 1000 kW jaudu, kas ar elektrību apgādāja arī apkārtējo rajonu. 1910. gadā sāka darboties elektrostacija Ventspilī un drīz pēc tam arī Daugavpilī. Jelgavā pirmo elektrostaciju uzcēla 1917. gadā, bet pirms tam tur jau bija darbojušās dažas nelielas jaudas elektrostacijas.
Mazjaudīgās, vietējās nozīmes un pēc parametriem atšķirīgās elektro-stacijas nespēja apmierināt arvien pieaugošo pieprasījumu pēc elektroenerģijas, tāpēc Rīgas pilsētas pārvaldei nekas cits neatlika kā organizēt jaunas, lielas jaudas elektrostacijas būvi, kas spētu nodrošināt visas Rīgas elektroapgādi. 1903. gadā tika apstiprināts izstrādātais projekts un elektrostacijas būve varēja sākties.
1905. gada 14. maijā Andrejsalā sāka darboties pilsētas termoelektro-stacija. Tajā bija uzstādīti seši tvaika katli un trīs jaudīgas tvaika mašīnas, kas piedzina trīzfāžu 3000V sprieguma ģeneratoru. Vienlaikus ar elektrostaciju tika būvētas arī augstsprieguma un zemsprieguma kabeļu līnijas.
Pirmā pasaules kara laikā uz Krieviju evakuēja daudzus elektrostaciju agregātus un gandrīz visu elektrotehnisko rūpniecību. Pēc I pasaules kara, 20. gados, Latvijā darbojās 63 elektrostacijas ar vietējiem elektrotīkliem. 15 elektrostacijas bija valsts, 13 pašpārvalžu pārvaldībā, bet pārējās – privātās. Pavisam drīz 28 elektrostacijās jau darbojās ūdensturbīnas. Pieprasījums pēc elektroenerģijas auga augumā, tāpēc Rīgā un arī citās elektrostacijās tika uzstādīti papildus un daudz jaudīgāki turboģeneratori kā arī maiņstrāvas ģeneratori.…
