Augšzeme ir novads starp Daugavu, Zemgali un Lietavu, un turienes veidošanas parašas ir cieši jo cieši saistītas ar tiem pašiem tērpu darināšanas, rotāšanas un valkāšanas paņēmieniem, uz kuriem pamatojas Krustpils, Vidzemes vidienes un Latgales tērpu tradīcijas. Šos apstākļus pazīstot, ir viegli iespējams izskaidrot, kāpēc Augšzemē bija pazīstami visi tie paši tērpu gabali, kādus valkāja kaimiņu novados uz ziemeļiem no Daugavas. Šie gabali bija: vainagi, galvas auti, rakstītās sagšas, snātenes, villaines, baltie linu krekli, kreklu un sagšu saktis, izrakstītas, greznas jostas un ar košu dzīparu salikumiem rotāti brunči. Augšzemes audējas katrā laikā varēja stāties līdzās Krustpils vai Latgales rakstu pratējām, jo arī viņas turējās pie tām pašām, ļoti senos izstrādātām ģērbšanās un rotāšanās parašām.
Šāda sīksta turēšanās pie sena mantojuma bija par iemeslu, kāpēc Augšzemes tautas tērpā varēja novērot zināmu radniecību ar blakus novadiem. Tā Augšzemes austrumu daļā Latgalei radniecīgu izskatu piešķīra baltie sievu galvas auti un sarkanām rakstu joslām izgreznotie krekli. Augšzemes rietumu daļā apģērba izskats ļoti līdzinājās Krustpils novada tērpam.
Tomēr jāatzīst, ka Augšzeme ir viens viengabalains tērpu novads, kurā dažādībām vajadzētu rasties novada garuma dēļ. Austrumu daļai raksturīgākos tērpus varēja novērot ap Bebreni un Ilūksti, bet rietumu daļas tērpu parašas vislabāk bija saskatāmas starp Jēkabpili un Neretu.
Kā starp abiem Augšzemes novada (austrumu un rietumu) galiem nav saskatāma nekāda robeža, tāpat gandrīz nemanāma un pamazītēja ir Augšzemes tautas tērpa pāriešana Zemgales tērpā. Robežu abu novadu starpā novilkt nav iespējams.
…