Augu ražas un ogļskābā gāze

Lauksaimnieciskajā ražošanā augkopības produkcijas ieguvei izlietojot līdzekļus dārgajām tehnoloģijām, minerālmēslojumam, pesticīdiem un citiem agrotehniskajiem pasākumiem ir jāizvērtē arī visi pārējie vides faktori, kuri var ievērojami ietekmēt iegūtās ražas apjomu un gala rezultātā arī ražošanas efektivitāti un produkcijas konkurences spējas. Viens no šādiem nosacījumiem ir augiem izmantojamās ogļskābās gāzes saturs apkārtējā gaisā.
Augkopības produkcijā ir dažādas vielas - ogļhidrāti, tauki, proteīni (olbaltumvielas), vitamīni un citi savienojumi, kuri kopumā izveido ražu. Bet ražas veidošanai ir vajadzīgi uzbūves materiāli, kurus augi izmanto jauno vielu sintēzei iekļaujot arī saistīto saules enerģiju. Parasti, novērtējot augkopības produkcijas ieguves tehnoloģijas vislielāko vērību velta minerālelementu (NPK un citi) nodrošinājumam, bet būtībā tie sastāda tikai ap 5 % no kopējās ražas sausnas masas.
Faktiski turpat pusi (45 %) no augu produkcijas sausnas sastāda ogleklis (C), un to augi galvenokārt iegūst no gaisā un augsnē esošās ogļskābās gāzes (CO2), un 1 kg augu sausnas sintēzei ir vajadzīgi 2 kg ogļskābās gāzes. Savukārt apkārtējā gaisā, kaut arī uztraucamies par CO2 satura palielināšanos un “siltumnīcas efekta” draudiem, tomēr augiem ražas veidošanai tās daudzums ir stipri ierobežots. …