Būtiskākais izplatības ierobežotājs ir klimats, jo īpaši janvāra vidējā temperatūra, kas sugu vairāk ietekmē Latgalē. Kurzemē ziemas ir maigākas, un te baltajam āmulim ir manāma tendence izplatīties Z un ZA virzienā. Baltais āmulis ir gaismas prasīga suga, it īpaši dīgšanas laikā, tāpēc Latvijas mežos tas sastopams reti. Sastopams uz lapu kokiem, visbiežāk: kļavām, ābelēm, apsēm un liepām.
Āmuļu augšanai nepieciešams koks, nevis augsne. Izplatīšanu sekmē putni. Skuju kokos āmuļu nav tāpēc, ka putnu sugas, kas pārnēsā parazīta sēklas, šos kokus neizvēlas. Tas saistīts arī ar skuju koku atšķirīgo fizioloģiju, tostarp ēteriskās eļļas izdalīšanos. Lai gan baltais āmulis jau ilgāku laiku atrodas valsts aizsardzībā (ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā), ir sastopami baltā āmuļa saimniekkoku iznīcināšanas gadījumi, jo vietās, kur āmuļi sastopami lielā skaitā, iedzīvotāji uzskata par pašsaprotamu šā auga ierobežošanu. (Rekmanis, 2015)
…