Aukstumnesēju sistēmu sadale un regulēšana

Aukstumiekārtas plaši izmanto pārtikas produktu atdzesēšanai un uzglabāšanai, grunts iesaldēšanai celtniecības darbos, gaisa kondicionēšanai, ķīmiskajā rūpniecībā, transportā (īpaši aviācijā), mašīnbūvē, medicīnā un vēl daudzās citās nozarēs.
Aukstumiekārtas var darboties pēc sašķidrinātu gāzu iztvaikošanas (tvaika) principa, gāzu izplešanās (gāzveida) principa, Peltes efekta (termoelektriskā atdzesēšana) principa vai arī pēc Ranka efekta (virpuļatdzesēšana) principa.
Kondicionēšanas sistēmās izmanto tvaika aukstumiekārtas, kuras var būt kompresijas, tvaika inžekcijas un absorbcijas.
Sistēmas zemu temperatūru iegūšanai var iedalīt trīs grupās:
1.sistēmas mērenai atdzesēšanai (līdz mīnus 1800C);
2.sistēmas zemu temperatūru iegūšanai (līdz mīnus 2700C);
3.sistēmas ļoti zemu temperatūru iegūšanai (zemāk nekā mīnus 2700C).
Šeit tiks apskatītas tikai mērenas atdzesēšanas sistēmas, kas pēc darbības principa iedalās:
kompresijas aukstumiekārtas, kurām aukstuma ražošanai nepieciešama mehāniskā vai elektrsikā enerģija;
absorbcijas un tvaika inžekcijas iekārtas, kurām aukstuma ražošanai nepieciešama siltumenerģija.
Lai novērtētu aukstumiekārtu ražību, tiek izmantotas normālas darbības temperatūras, kas ir noteiktas starptautiskā aukstuma tehnoloģiju institūtā: iztvaikošanas temperatūra – mīnus 150C; kondensācijas temperatūra – plus 300C, atdzesēšanas temperatūra – plus 250C, kompresoram iesūcot aukstuma aģenta sausu, piesātinātu tvaiku.
…