Viens no vēstures interesantākajiem filozofiem ir svētais Augustīns, viņu var uzskatīt par rietumkristietības tēvu. Tajā laikā, kad Austrumos bija daudz lielo teologu, Rietumos Augustīnam līdzīga nebija, un viņa mācība dominēja virs Latīņu teologu domām līdz pat viduslaiku sholastikas izveidošanai. Svētā Augustīna personība ir īpaši pievilcīga ar savu patiesīgumu, dziļumu un prāta asumu, viņa interešu konkrētums un tiešums, padara Augustīnu ne tikai par interesantu, bet arī ļoti tuvu mums cilvēku.
Augustīns ir dzimis 354.gada 13.novembrī Hiponas pilsētā Ziemeļāfrikā, kas toreiz bija Romas impērijas sastāvdaļa, tagadējās Alžīrijas teritorijā, kuras iedzīvotāji, pārsvarā, bija latīnvalodīgie kristieši. Viņš miris turpat 430.gadā, lai arī laikā starp šiem diviem gadskaitļiem viņa ceļojumu maršrūti iesniegušies tālu Vidusjūras reģiona perifērijās.
Viņa tēvs bija pagāns, bet māte, kuru viņš patiesi mīlēja, bija dziļi reliģioza kristiete. Augustīns tomēr pusaudža gados no kristīgās ticības novērsās.
370.gadā jaunajs Augustīns aizbrauca studēt retoriku Āfrikas galvaspilsētā Karfagēnā. Mācības notika latīņu valodā un visu grieķu klasiķu darbus lasīja tulkojumos. Augustīns tā arī neiemācījās grieķu valodu, toties viņa profesionāla sagatavotība retorikā ieguva viņam garīgu dimensiju. Izcilais rakstnieks, viņš vienmēr apzinājās valodu kā daiļrades ieroci un bija atbildīgs par visām no tā izrietošajām priekšrocībām un grūtībām. Viņam valoda bija saskarsmes mākslas līdzeklis, kuram bija jābūt pilnīgamm (pēc mīlestības uz tuvāko). …
