Aušana vecās derības laikmetā un kultūrvidē

SECINĀJUMI
• Kopumā aušana bija sieviešu nodarbošanās, ko ir jāspēj katrai pilnvērtīgai sievietei izdarīt, lai nodrošinātu savu saimniecību ar apģērbu un drēbi kā tādu. Sievietes kopīgi veica vērpšanu, lai būtu pietiekami pavedienu priekš apģērbu izveides.
• Aušanas nodarbei bija arī dievišķa aizbildne, kuru senās Izraēlas laikā nedrīkstēja pielūgt, kad jau senajai Izraēlai bija karaļu laiks un iespējams bija ekonomiskākas prioritātes, jo audēju sektas tempļos apģērbus auda daudz priekš dievības Ašēras statujas tēla un priesterīguma vajadzībām. Bija audumi daudz vajadzīgi pašiem
cilvēkiem kā tādiem.
• Ašēras tēls iespējams bija aizgūts no Mezopotāmijas audēju dievības Uttu.
• Arheoloģiskajos izrakumos tika atrasti daudz audēju steļļu darba rīku un detaļu, kas tika datēti ar pirmo dzels laikmetu, kad arī senajā Izraēlā bija karaļu laiks, kas visus kultus apspieda.
• Aušana vecās derības tekstos tika pieminēta kā meistara darbs un ir svētīgi tie, kuri to dara ar talantu. Vecās derības tekstos aušanas darbības ļoti daudz izmanto metaforiskos salīdzinājumos, jo tāda amata veids bija katrai sievietei obligāts, gan vienkāršās tautas,
gan augstmaņu.
…