A.Špona savā dzīvē par galveno uzskatījusi jautājumu: „Vai cilvēki gūs labumu no tā, ka es dzīvoju un strādāju? Ar ko es varu būt noderīga līdzcilvēkiem, sabiedrībai, valstij un zinātnei?”
1934.g. 3.decembrī Stalbes pagasta “Vīņaudās” pusgraudnieku Liepiņu ģimenē, kurā jau bija brālis Imants, piedzima ļoti gaidītā meita Ausma. Meiteni lutināja daba un ļaudis saimnieka sētā. “Vīņaudas” bija divu brāļu Ozoliņu mājas, kur pusgraudnieku Liepiņu ģimenei bija ierādīta vidējā istaba starp abiem saimniekgaliem. Tētis Pēteris Liepiņš (1906–1991) bija zinošs kuļmašīnu un “dampja” speciālists. Ļaudis viņu cienīja kā labu, atbildīgu meistaru. Māte Elza (1908–1990) strādāja saimniecībā. Šuva, vērpa, auda. Bērnus viņa audzināja ar piemēriem no dzīves, mācīja radoši domāt un darboties. Viņa Ausmai jau agrā bērnībā izveidoja labestīga skolotāja tēlu. Sešu gadu vecumā apķērīgā meitene zināja visas četras matemātikas darbības līdz simtam un jebkuru lapaspusi ābecē noskaitīja no galvas. Skolas gaitas Ausma uzsāka 1942. g. Stalbes pamatskolā uzreiz otrajā klasē. 1944. g. oktobrī, frontei tuvojoties, vācieši pieprasīja mājas atstāt. Vecāki iebēga purvā, vēlāk slēpās mežā starp vācu un krievu armijas frontes līniju.
1946. g. rudeni Ausma uzsāka mācības Rozulas pagasta septiņgadīgā skolā. Atmiņā saglabājušās pionieru sanāksmes, kur sprieda par disciplīnu un sekmēm, par savstarpējām attiecībām, arī nodarbības, kur mācīja Morzes ābeci. Pionieri piedalījās sporta sacensībās, pārgājienos, ierindas skatēs, priekšmetu pulciņu darbu izstādēs, dziedāja, un dejoja, 1948.g. Ausma kopā ar citiem piedalījās pirmajā republikas pionieru salidojumā. Par profesijas apguvi Ausma Špona stāsta: “1949. g. teicami beidzu 7.klasi un iestājos Cēsu skolotāju institūtā. Vienīgais iestājeksāmens man bija muzikālās dzirdes pārbaude. Institūtā cīnījāmies, lai kļūtu teicamnieki un saņemtu lielāku stipendiju. Nekad neaizgājām nesagatavojušies uz semināriem. Īpaši vērtīga bija sadarbība starp vecāko un jaunāko kursu studentiem.[1.]
1954.g. Ausma pabeidza mācības un pēc gada apprecējās ar Cēsu kultūras nodaļas vadītāju Arvīdu Šponu (1930–1994). Viņš bija neskaitāmu ideju un pasākumu autors. Gatavojoties Studentu un jaunatnes festivālam Maskavā 1957.g., viņi abi Cēsīs vairāk nekā simt piecdesmit jauniešiem sarīkoja Pilngadības svētkus.
1955.g. – 1962.g. Ausmu izvirzīja vadošā darbā Latvijas komjaunatnē, 1959.g. viņa kļuva par Latvijas Komunistiskās jaunatnes savienības (jeb komjaunatnes) Centrālās komitejas sekretāri.…
