Visu kontinentu aizņem viena valsts – Austrālijas Savienība. Par patstāvīgu valsti Austrālija kļuva 1901.gadā. Austrālijas Savienība ir Britu Sadraudzības locekle.
Austrālija ir bagāta ar dažādiem derīgajiem izrakteņiem. No visām pusēm kontinentu apskalo okeānu ūdeņi. Dabas apstākļi ir piemēroti ganību ierīkošanai. Tas viss ir noteicis konkrētu Austrālijas saimniecības nozaru attīstību.
Austrālija nodrošina sevi ar vietējām akmeņoglēm, naftu un gāzi. Kontinenta dienvidaustrumu daļā un Tasmānijā darbojas hidroelektrostacijas.
Izmantojot akmeņogles, vietējo dzelzs rūdu, mangānu un citus metālus, kas nepieciešami tērauda ražošanai, valstī attīstījusies metalurģija. No metāla mašīnbūves uzņēmumi izgatavo dažādu tehniku, būvē kuģus, lidmašīnas, vieglos automobiļus.
Daļu no krāsainajiem metāliem Austrālijā izved uz citām valstīm, daļu – pārstrādā uz vietas. Austrālijā iegūst daudz dimantu un opālu. Ļoti attīstīta nozare ir ķīmiskā rūpniecība, kas arī izmanto vietējās izejvielas – naftu, dažādus sāļus un citas.
Gandrīz visā Austrālijā audzē aitas. Vienā ganāmpulkā caurmērā ir 1500-2000 aitu. Taču ir arī fermas ar 200 000 aitām. Austrālijā šīs fermas sauc par stacijām. Tik lielam skaitam aitu ir nepieciešams ļoti daudz ganību, jo 1 km2 sauso ganību spēj pabarot tikai 10-15 aitu. Visu gadu aitas dzīvo zem klajas debess, tām netiek celtas ne kūtis, ne nojumes. Šķūņos aitas sadzen tikai uz cirpšanu. Nocirpto vilnu sapresē lielās ķīpās pa 130-140 kg katrā. Tādu daudzumu vilnas iegūst apmēram no 30 aitām. Ķīpas nogādā uz piekrasti, kur tās krauj kuģos un ved uz citām valstīm.
Austrālijas dienviddaļā audzē liellopus, citrusus, vīnogas. Vietās, kur mitruma ir pietiekami, audzē labību, galvenokārt kviešus. Lielāko daļu labības Austrālija izved. Ziemeļaustrumos valda karstāks klimats, un šeit audzē cukurniedres, ananasus. Piekrastē zvejo zivis un citus jūras dzīvniekus, īpaši daudz dažādus vēžus.
Austrālijas dabas bagātību izmantošanā ļoti ieinteresēta ir Japāna, jo Japānā derīgo izrakteņu trūkst. Ir izveidoti vairāki Austrālijas un Japānas kopuzņēmumi tieši derīgo izrakteņu ieguves vietās.
Austrālijā katru gadu ierodas ļoti daudz tūristu, lai apskatītu Lielo Barjerrifu, neparastos dzīvniekus un augus, atpūstos Austrālijas pludmalēs, kur piekrastē var sastapt gan delfīnus, gan bīstamās haizivis, gan reizēm arī pingvīnus.
Austrālija ir parlamentāra demokrātiska valsts, sastāv no 9 federālajām zemēm. Kopš 1955.gada ir neitrāla valsts. 1995. gada janvārī pievienojās ES. Piecas lielākās partijas : Sociāldemokrātiskā partija, Tautas partija, Brīvības partija, Zaļo partija, Liberārais forums.
…
