VALSTS RAKSTUROJUMS
Ģeogrāfija un vēsture
Austrija atrodas pašā Eiropas centrā. Ziemeļos valsts robežojas ar Čehiju, ZA ar Slovākiju, austrumos ar Ungāriju, dienvidos ar Slovēniju , Itāliju un Šveici, rietumos ar Lihtenšteinu, Šveici un Vāciju. Austrijas ziemeļdaļa un arī galvaspilsēta Vīne atrodas Donavas ielejā. Zemie kalni ar lēzenām nogāzēm nepārsniedz 1000m augstumu, bet dienviddaļā Alpu grēdas paceļas no 2500 līdz 3500 m v.j.l. un pat augstāk.
Austrija atrodas krustcelēs, jo galvenie ceļi no Ziemeļeiropas uz Itāliju un no Rietumeiropas uz Austrumeiropu krustojas Vīnē.
Mūsdienu Austrija ir federāla valsts, kas sastāv no deviņām federālajām zemēm. Valsts galva ir prezidents, kuru ievēlē uz sešiem gadiem, bet ievērojamākā politiskā figūra ir federālās valdības vadītājs jeb kanclers. Likumdošanas vara Austrijā pieder divpalātu parlamentam. Katrai federālajai zemei ir sava konstitūcija un parlaments – landtāgs, kas ievēlē federālās zemes valdību.
Hābsburgu karaļi un imperatori, kas valdīja Austrijā gandrīz septiņus gadsimtus, deva priekšroku savas varas ekspansijai nevis karojot, bet gan noslēdzot laulības
Vairākus gadsimtus valsts bija varenās Austroungārijas karalistes sastāvdaļa, kas pēc Pirmā pasaules kara sadalījās vairākās patstāvīgās valstīs.
Kaut arī Austrijai ir ievērojama ietekme uz starptautisko politiku, kādreizējā impērijas varenība mūsdienu austriešiem ir tikai senas atmiņas.
Tūrisms
Mūsdienās Austrija ir attīstīta valsts, kuras galvenais ienākumu avots ir atsevišķas rūpniecības nozares un tūrisms.
Ienākumi no tūrisma veido gandrīz pusi no Austrijas iekšzemes kopprodukta. Valstij ir ko piedāvāt: sporta nodarbības sniegotās kalnu nogāzēs vai kalnu ledājos visa gada garumā, bet vasarā daudz apmeklētāju piesaista skaistie kalni un ezeri. Lieliskā infrastruktūra rada brīnišķīgus apstākļus atpūtai un izklaides. …
