Autopārvadājumi šobrīd ir aktuāli un, manuprāt, arī visērtākie, salīdzinājumā ar dzelzsceļu, aviopārvadājumiem vai kuģniecību. Lai kravu nogādātu no preces ražotāja vai pārdevēja līdz preces patērētājam vai arī tās lietotājam, prece vispirms ir jānogādā no ražotāja vai pārdevēja līdz ostai, dzelzsceļa stacijai vai lidostai, tad krava ir jāpārkrauj, un jāved tālāk, līdz pircēja vai patērētāja tuvākajai lidostai, dzelzscela stacijai vai ostai. Un tikai tad prece var nonākt pie pircēja vai patērētāja. Taču ar autotransportu var nokļūt uz reiz pie preces ražotāja vai pārdevēja un preci bez jebkādas kravas pārkraušanas nogādāt pie preces pircēja, patērētāja.
Ir izņēmumi, kad krava ir jānogādā jūras otrajā pusē. Diemžēl autotransports pagaidām vēl nepārvietojas pa ūdeni un gaisu. Tādos gadījumos šos darbus jāuztic lidmašīnām vai kuģiem.
Esošā stāvokļa analīze Latvijā.
Nozīmīga Latvijas transporta sistēmas sastāvdaļa ir autoceļi. Latvijas autoceļu pārvaldīšanu veic VAS "Latvijas Valsts ceļi". VAS "Latvijas Valsts ceļi" pārziņā ir 20 309 km, tai skaitā 8 066 km ar melno segumu. Nozīmīgākais transporta koridors, kas šķērso Latviju Ziemeļu – Dienvidu virzienā, ir "Via Baltica". "Via Baltica" ir I Eiropas transporta koridors, pazīstams arī kā autoceļš E67, savienojošs tādas Eiropas pilsētas kā Helsinki – Tallina – Rīga – Kauņa – Varšava/ E77 (Rīga – Kaļiņingrada – Gdaņska).
Kā nozīmīgāko transporta koridoru, kas šķērso Latviju Rietumu – Austrumu virzienā var minēt Eiropas nozīmes autoceļu E22. E22 aizsākas Lielbritānijā un stiepjas līdz pat Krievijas vidienei, maršrutā Holiheda, Mančestera, Leeds, Grimsby (Lielbritānijā), Amsterdama, Groeningen (Nīderlandē), Hamburga, Lībeka, Rostoka, Sasnitza (Vācijā), Trelleborga, Helsingborga, Norčepinga (Zviedrijā), kā arī turpinot savu maršrutu no Ventspils uz Rīgu un Krievijā Maskavu, Kazaņu, Elabugu, Permu, Jekaterinburgu, Tjumeņu, Išimu. …