Auzas, tāpat kā mieži, ir mērena klimata augi. Gandrīz visas ražošanas sējumos sastopamās auzu formas ir vasarāji.
Auzu ģintī ir daudz sugu, no kurām lielākā praktiskā nozīme ir divām – sējas un bizantijas auzām. Pasaulē un arī Latvijā vairāk tiek audzētas sējas auzas,kā nezāles Latvijas laukos satopamas v ē j a a u z a s. Savvaļas auzām atšķirībā no kultivētajām sugām grauda pamatne ir pakavveidīgi piestiprināta.
Auzu ziedkopa ir s k a r a , un pēc tās formas auzas iedala vispusskaru un vienpusskaru auzās. Vispusskaram no skaras ass sānzari orientēti uz visām pusēm vienmērīgi, bet vienpusskaram sānzari virzīti tikai uz vienu pusi. Vairāk pakapju sānzaru galos atrodas vārpiņas ar 2 vai 3 ziediem. Auzas ir pašapputes augs, bet dažkārt var notikt arī svešappute.
Auzu sēkla līdzīgi kā citu labību sēklas dīgst 1...2°C temperatūra. Taču dīgsti iztur ievērojami spēcīgākas salnas nekā mieži, tie neapsalst pat līdz –8...-9C temperatūrā. Līdz ar augu augšanu un attīstību izturība pret pazeminātu temperatūru samazinās un ziedēšanas laikā jau -2°C temperatūrā auzas aiziet bojā. Tālākā attīstības periodā auzu izturība pret pazeminātu temperatūru palielinās.
Auzas ir mitrummīloši augi un mazāk nekā mieži cieš no mitruma pārpilnības. Labākie auzu augšanas un attīstības apstākļi ir tad , ja veģetācijas perioda pirmajā pusē ir vairāk nokrišņu un pietiekams augsnes mitrums, bet graudu veidošanās un nogatavošanas periodā – silts un saulains laiks. Dīgšanas laikā sēklām jāuzsūc nedaudz vairāk ūdens nekā miežu sēklām (60% no to svara). Pēc dažādu autoru datiem, transpirācijas koeficients auzām ir apmēram 370. Ūdens prasību kritiskais periods ir stiebrošanas un skarosanas fāzēs ar maksimumu 10-15 dienas pirms skarošanas. Mitruma trūkums šajā periodā stipri ierobežo ģeneratīvo orgānu attīstību, un skarās izveidojas mazāk graudu.
Latvijā audzēšanai ieteicamo šķirņu sarakstā ir vairākas dažādas izcelsmes auzu šķirnes.
“Selma”(Zviedrija). Augiem raksturīgs vidēji garš augums- 70-100 cm, bet atsevišķos gados tas var sasniegtarī līdz 130 cm. Veldres izturība vidēja. Graudi vidēji rupji, 1000 graudumasa 30-40 g. Veģetācijas periods 85-105 dienas. Vidēja izturība pret slimībām. Augsta potenciālā ražība - 50-60 c/ha. Piemērota auzu parslu ražošanai. Apstipināta kā standartšķirne.
“Bug”(Baltkrievija) ir vidēji agrīna šķirne,veģetācijas periods par 2-4 dienāmīsāks nekā “Selmai”. Graudi rupjāki, 1000graudu masa 32-42 g. Veldresizturība laba, vidēji izurīga pret slimībām, ražīga. Piemērota audzēšanai iekultivētās un labi mēslotās augsnēs.
“Māra”(Stende). Veģetācijas periods vidēji garš – 95-110 dienas. Augu garums 95-100 cm. Šķirne samērā izturīga pret veldri un slimībām, kā arī ražīga. Graudi izlīdzināti, rupji, 1000graudu masa 38-40 g.
“Līva”(Stende) ir augstražīga šķirne zaļmasas ieguvei, arī graudu ražas labas. Veģetācijas periods par 5-7 dienaām garāks nekā šķirnes “Selma” auzām. Atsaucīga pret slāpekļa mēslojumu, izturīga pret veldri un slimībām, ar universālu izmantošanu. Graudu ieguvei piemērotākās ir vidēji iekultivētas, bet zaļmasas ieguvei – iekoptas,labi mēslotas augsnes.
“Kirovec”(Krievija)šķirnei ir augsta potenciālā ražība – līdz 8,0 t/ha. Veģetācijas periods 87-95 dienas,jeb 5-7 dienas īsāks nekā “Selmai”. Laba izturība pret veldri un pavasara un rudens salnām. Jutīga pret mitruma trūkumu augsnē un 2,4-D grupas herbicīdiem. Piemērota audzēšanai iekoptās,auglīgās augsnēs.…
