Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
  • Āzijas tīģeru – Honkongas, Dienvidkorejas, Singapūras un Taivānas – attīstība

     

    Research Papers14 Economics

3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:416084
 
Author:
Evaluation:
Published: 10.02.2010.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 14 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Taivāna    3
  Taivānas Iekšzemes kopprodukta pieauguma temps    4
  IKP uz vienu iedzīvotāju    4
  Taivānas eksports    5
  Tirdzniecības Bilance    5
  Dienvidkoreja    6
  Dienvidkorejas iekšzemes kopprodukta pieauguma temps    6
  IKP uz vienu iedzīvotāju    7
  Eksports    8
  Tirdzniecības bilance    8
  Singapūra    9
  Reālā IKP pieauguma temps    10
  IKP uz vienu iedzīvotāju    11
  Eksports    12
  Tirdzniecības bilance    12
  Honkonga    13
  Reālā IKP pieauguma temps    14
  IKP uz vienu iedzīvotāju    14
  Eksports    14
  Tirdzniecības bilance    16
  Secinājumi    16
Extract

Secinājumi
Pats galvenais secinājums ir, ka pilnīgi visas šīs valstis un Honkonga ir sevi attīstījušas atbilstošajā līmenī pateicoties elektronikas preču, detaļu, mehānismu un iekārtu ražošanai un eksportēšanai uz citām valstīm. Interesanta ir arī katras valsts un Honkongas attīstības vēsture, katrai no tām ir savi pamati kā valsts ir izcēlusies un kas ir bijuši tās pamatiedzīvotāji, interesants ir arī secinājums, ka visas šīs valstis Otrajā Pasaules karā okupēja Japāna – tiesa Taivāna tajā laikā vēl nemaz nebija attiecīgajā vietā, jo vēlākā Taivāna radās uz salas ierodoties Ķīnas komunisma opozīcijai. Interesants fakts ir arī tas, ka arī Dienvidkoreja un Taivāna līdz 1987.gadam bija valstis ar autoritāro režīmu, un, Dienvidkoreja tikai 2002.gadā tika atzīta par pilnīgi brīvu un demokrātisku valsti, tomēr autoritārais režīms šai valstij nebremzēja attīstību. Singapūra un Honkonga ir attīstījušās līdz patreizējam līmenim, pateicoties valdību politikai, kas ļoti orientējās uz ārzemju investīciju piesaisti. Visas valstis veicināja savu rūpniecisko attīstību ar dažādu veicinošu stimulu radīšanu.
Apskatot reālā IKP pieauguma tempu, var secināt, ka šajā rādītājā visstabilākā valsts ir Dienvidkoreja, jo no 1999.gada Dienvidkorejai atšķirībā no pārējām valstīm reālais IKP pieauguma temps nav bijis negatīvs, kamēr visām pārējām valstīm reālā IKP pieauguma temps ir bijis negatīvs ap 2001.gadu līdz 2003.gadam – Taivānai -1,69% 2001.gadā, Singapūrai -2,2% 2002.gadā un Honkongai 0% 2002.gadā un -3% 2003.gadā. Vislielākās svārstības reālā IKP pieauguma tempā ir novērojamas Singapūrai un Honkongai, kamēr prognoze par 2008.gadu viszemākā ir tieši Dienvidkorejai - tikai 0,2%. Var secināt, ka no 2001.gada līdz 2003.gadam valdošo pieprasījuma kritumu reāli vismazāk ir izjutusi Dienvidkoreja.
IKP uz vienu iedzīvotāju ļoti pakāpeniski ir kāpis gan Taivānai, gan Dienvidkorejai. Taivānai tas samazinājās vienīgi 2001.gadā, savukārt Dienvidkorejai vienīgi 1998.gadā, Taivānas gadījumā tas bija vispasaules pieprasījuma kritums, kamēr Dienvidkorejas gadījumā tā bija Āzijas finanšu krīzes ietekme. Singapūras IKP uz vienu iedzīvotāju ir kāpis visu laiku vienmērīgi, gan ir bijuši arī straujāki kāpumi – īpaši pēdējos gados, gan arī straujāki kritumi – 1998.gadā un 2000.gadā. Arī Honkongas IKP uz vienu iedzīvotāju ir kāpis vienmērīgi, bet arī straujākiem kāpumiem, tomēr ne tik lieliem kā Singapūrai, vienīgais gads, kad IKP uz vienu iedzīvotāju ir samazinājies ir 1998.gads. Pēc 2007.gada datiem IKP uz vienu iedzīvotāju ir Taivānai – 30126 ASV dolāru, Dienvidkorejai - 24782 ASV dolāru, Singapūrai – 35163 ASV dolāru, bet Honkongai – 41994 ASV dolāru. 20008.gada prognozes ir Taivānai – 31500 ASV dolāru, Dienvidkorejai – 26277 ASV dolāru, Singapūrai – 48900 ASV dolāru, Honkongai – 44299 ASV dolāru.
Eksportpreču ziņā katra valsts ir atšķirīga, tomēr visām ir viena kopīga galvenā eksportpreču nozare – informācijas tehnoloģijas, elektroniskās ierīces, iekārtas utml..
Eksporta partnervalstis – visām valstīm vienas no galvenajām ir Ķīna un ASV, Honkongai gandrīz puse no eksporta – 47% iet uz Ķīnu, kamēr vismazāk uz Ķīnu eksportē Singapūra – tikai 9,7%. Uz ASV katra valsts eksportē no 10,2 līdz 15,1% eksportpreču. Katras valsts nozīmīgs eksporta partneris ir arī Japāna, kas katrā valstī sastāda no 4,9 līdz 7,1%.
Tirdzniecības bilance visām valstīm pēdējos gados ir bijusi izteikti pozitīva, izņemot Honkongu, kurai pēdējos gados tā vispār nav bijusi pozitīva, tomēr vislielāko tirdzniecības bilances pozitīvā rādītāja pieaugumu pēdējos gados demonstrējusi Singapūra.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −6,98 €
Work pack Nr. 1115595
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register