Vārds „Baktērija” ir cēlies no Latīņu valodas vārda „ Bacteria”
Baktērija ir ir lielākā dzīvo organismu grupa. Tās ir mikroskopiskas un lielākoties sastāv no vienas šūnas, kas ir nosacīti vienkārša - tai trūkst šūnas kodola, citoskeleta un organoīdu, kā mitohondriju un hloroplastu. Tādus organismus kā baktērijas sauc par prokariotiem, bet pārējos organismus, kuriem ir daudz sarežģītākas šūnas, sauc par eikariotiem.
Terminu "baktērija" virusoloģijā attiecina uz visiem prokariotiem vai arī uz to galveno grupu, balstoties uz to savstarpējām attiecībām.
Baktērijas ir visizplatītākie no visiem organismiem. Tās ir visur - augsnē, ūdenī, gaisā un atrodas simbiozē ar visiem ķermeņiem. Baktēriju kopumu kādā vidē, piem., cilvēka organismā, sauc par mikrofloru. Daudzi slimību ierosinātāji, ieskaitot dzīvnieku slimību ierosinātājus, ir tieši baktērijas. Lielākā daļa no tām ir ļoti sīkas, parasti tikai 1×10-6 metru jeb 1 mikrometru (μm) lielas, taču viena ģints baktērijas (Thiomargarita) var sasniegt pat 0,3 mm diametru. Parasti baktērijām ir šūnu sieniņas, tāpat kā augu un sēņu šūnām, taču ar ļoti atšķirīgu struktūru. Bez baktērijas nebūtu iespējama dzīvība uz Zemes, jo tās piedalās slāpekļa, oglekļa, sēra, fosfora u.c. elementu riņķojumā dabā.Daudzas no baktērijām pārvietojas ar vicu palīdzību, un šīs vicas atšķiras no citu grupu vienšūņu vicām.
Baktēriju uzbūve
• Baktērijām tāpat kā visu dzīvo organismu šūnām ir:
• Vica, Viciņas
…
