Balkons ir vaļējs, iežogots izvirzījums, ko izbūvē ārpus ēkas ārsienas plaknes starpstāvu pārsegumu līmenī. Ja ēkas stāvi atrodas dažādos līmeņos, dažreiz balkonu veido arī iekštelpās. Balkons sastāv no nesošās konstrukcijas, grīdas un margām. Balkona platumam nevajadzētu būt mazākam par 70cm, un parasti tas nepārsniedz 150cm.
Mūra ēkās par balkona nesošo konstrukciju visbiežāk izmanto dzelzsbetona konsolplātni, ko iestrādā sienā( 1.att ). Konsolplātnes formu nosaka galvenokārt ēkas arhitektoniskais noformējums. Konsolplātnes nesošajam stiegrojumam jāatrodas augšā (atšķirībā no pārseguma plātnēm, kurās nesošais stiegrojums atrodas apakšā). Par konsolplātnēm parasti izmanto saliekamās dzelzsbetona plātnes, ko var izgatavot arī uz vietas būvlaukumā. Monolīto dzelzsbetona plātni balkonam izveidot ir diezgan grūti, jo tās veidņi atrodas lielā augstumā, līdz ar to jāveido sarežģītas konstrukcijas turas, kas veidņiem nodrošina nemainīgu stāvokli betonēšanas laikā. Lai plātne būtu pietiekami iespīlēta tās gals ķieģeļu sienā jānoenkuro vismaz 30cm dziļi. Par enkurojumu var lietot stiegru atgriezumus, kam diametrs nav mazāks par 12mm, vai plakandzelzi. Enkurojumu dzelzsbetona plātnē var vai nu iestrādāt betonēšanas laikā, vai arī piemetināt ieliekamajām metāla detaļām. Nepieciešamais dzelzsbetona plātnes stiegrojums ir jāaprēķina.
Balkona grīdu parasti veido monolītu no cementa javas, zem kuras iestrādāta hidroizolācija – divas ruberoīda kārtas bitumena mastikā. Nav ieteicams veidot keramikas plāksnīšu, linoleja vai cita materiāla grīdu, kam mitruma un sala iedarbības dēļ ir maza ilgizturība. Nokrišņu ūdens novadīšanai balkona grīda jāveido ar nelielu kritumu prom no ēkas, un, lai būtu novērsta balkona nesošās konstrukcijas samitrināšanās, gar visām trīs balkona malām no tērauda leņķprofila jaāierīko noteka, kas 2-3cm atvirzīta no dzelzsbetona plātnes. Par balkona margām parasti izmanto tērauda režģi, kura statņus piemetina pie dzelzsbetona plātnes ieliekamajām detaļām vai pie notekas, bet augšgalu un apakšgalu iestiprina ēkas sienā.
Koka sienās balkona nesošo konstrukciju parasti veido, starpstāvu pārseguma sijas izlaižot ārpus sienas, t.i., sijām veidojot konsoles. Koka balkonam dažreiz veido koka margas, to statņus iekaļot balkona nesošajā konstrukcijā, bet margu augšējo un apakšējo galu stingri piestiprinot pie ēkas sienas. …
