Lauksaimniecība nav bijusi mūžīga parādība. Tā radās ilgi pēc tam, kad parādījās cilvēks. Pagāja ilgs laiks līdz cilvēki iemācījās ar lauksaimniecības palīdzību sev iegūt nepieciešamos labumus. Taču kopš tā laika tā ir eksistējusi vienmēr. Tikai apmēram pēdējos divarpus tūkstošus gadu lauksaimniecība ir viena no svarīgākajām saimniecības nozarēm. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz daudzajām pārmaiņām, kas radušās daudzo karu, varu mainīšanos un agrāro reformu dēļ, saglabājusies līdz pat mūsdienām.
Baltijas valstu lauksaimniecībai svarīgs posms ir 1. pasaules karš un agrārās reformas Latvijas, Igaunijas un Lietuvas Republikas izveidošanās laikā un to pirmajos neatkarības gados līdz pat 2. pasaules karam.
Pirmais pasaules karš sagrāva Latvijas rūpniecību, amatniecību un dezorganizēja tirdzniecību, ne mazāku postu tas nodarīja lauksaimniecībai piefrontes joslā, īpaši tiešās karadarbības vietās. 1915. gada vasaras beigās visa Kurzemes guberņa jau bija vāciešu rokās. Vajadzēja nopostīt sējumus un bēgt. Ar lopiem un līdzpaņemto iedzīvi guberņas zemnieki devās bēgļu gaitās. Pirmais pasaules karš nodarīja lielus zaudējumus Latvijas, Igaunijas un arī Lietuvas lauksaimniecībai. Latvijā no lauku ēkām galīgi bija nopostītas 10,53% un pa daļai – 14,52%, t.i. viena ceturtā daļa ēku. Kurzemē un Zemgalē šie procenti bija attiecīgi 17,57% un 18,64%. Samazinājās dzīvais un nedzīvais inventārs. Smagi bija cietusi lauksaimnieciski izmantojamā zeme. Kara gados atmatā bija palikuši 29% aramzemes, kuru vajadzēja atjaunot. Visā Latvijā aramzemes daudzums bija samazinājies par 27%, bet nopostītajos rajonos – pat par 45%. Latvijā 1913. gadā bija 320 000 zirgu un 912 000 liellopu, bet 1920. gadā bija palikuši 251 000 zirgu un 746 000 liellopu.
Lauksaimniecības sekmīgai atjaunošanai ievērojami traucēja arī tas, ka kara gados bija aizvestas, iznīcinātas vai vienkārši nolietojušās lauksaimniecības mašīnas un darba rīki. Vairumā gadījumu zaudētas bija sarežģītākās un vērtīgākās mašīnas, kuru iegāde izpostītās saimniecības apstākļos praktiski bija neiespējama. Kopējo lauksaimniecības attīstību aizkavēja tas, ka jebkuru saimnieciski jautājumu risinot, vispirms un galvenokārt nācās ievērot īpaši izpostīto rajonu vajadzības. Kara gados bija sagrauts plašais kooperācijas tīkls Latvijas laukos.…
