Baltijas valstu sadarbības problēmas un perspektīvas

19. gs. 20. gadu sākumā starptautiskajā sistēmā vienlaicīgi parādās jauni subjekti – Lietuva, Lietuva un Igaunija – Baltijas valstis. Jau no attīstības pirmssākumiem Baltijas valstis starptautiskajās diskusijās bieži tiek aplūkotas kā vienlīdzīgu valstu reģions, ko norāda vairākas Latvijas, Lietuvas, Igaunijas kopīgās iezīmes. Tomēr, niansētāk analizējot Baltijas valstis, iezīmējas būtiskas to atšķirības, kuras atklājas arī sadarbības procesa gaitā un kavē tā optimalizāciju.

Kursa darba tēma “Baltijas valstu sadarbības problēmas un perspektīvas” ir politiski un vēsturiski aktuāla, jo tās izpēte rada priekšstatu par Latvijas, Lietuvas, Igaunijas sadarbību un tās problēmām starpkaru periodā, mūsdienās un iezīmē nākotnes modeli. Darbā nav aplūkota Baltijas valstu sadarbība nacistiskās Vācijas un padomju okupācijas periodos, jo šajā laikā Baltijas valstis nespēja veidot neatkarīgu, autonomu ārpolitiku.

Tēmas daudzdimensionalitātes dēļ, tiek aplūkots Baltijas valstu sadarbības process galvenokārt institucionālajā, ekonomiskajā un aizsardzības sfērās.

Kursa darba mērķis – radīt zinātniski pamatotu priekšstatu par Baltijas valstu sadarbību, tās problēmām, vienlaicīgi atklājot kopīgo un atšķirīgo Baltijas valstīs.

Saistībā ar izvirzīto mērķi tiek noteikta hipotēze, kura tiks pierādīta vai noliegta darba gaitā.

Hipotēze: Baltijas valstu reģiona sadarbība nav optimāla savstarpējo atšķirību un problēmjautājumu dēļ.

Lai pierādītu vai noliegtu hipotēzi, kursa darbā tiek izvirzīti tiek izvirzīti šādi uzdevumi:
1. Jāpierāda Baltijas valstu kā vienota reģiona funkcionēšanas iespējamība.
2. Jāanalizē Baltijas valstu sadarbības process un tā problēmas starpkaru periodā.
3. Jāanalizē Baltijas valstu sadarbības process un tā problēmas pēc neatkarības atjaunošanas līdz mūsdienām.
4. Jāizvērtē Baltijas valstu sadarbības attīstības teorētiskās perspektīvas.
5. Jāizdara secinājumi un vērtējumi.…