Baltijas valstu savienības nerealizēšanas iemesli

Nozīmīgu pagriezienu Baltijas valstu sadarbībā starpkaru periodā iezīmēja “Sadarbības līguma starp Latviju, Lietuvu un Igauniju” noslēgšana 1934. gada 12. septembrī. Šī līguma pirmais pants paredzēja saprašanos ārpolitikas jautājumos ar kopēju nozīmi un politisku un diplomātisku palīdzību savstarpējos sakaros. Otrais pants noteica, ka divas reizes gadā jānotiek Baltijas valstu ārlietu ministru konferencēm. Kopš šī līguma noslēgšanas Baltijas valstu sadarbībā sākās Baltijas Antantes posms. Tās darbības analizē par svarīgiem uzskata militāro aspektu, ārpolitisko un diplomātisko sadarbību un ekonomiskās konsolidācijas analīzi.
…