Baltu reliģija un mitoloģija

IEVADS.
Savu referātu gribētu sākt ar reliģijas un mitoloģijas terminu skaidrošanu. Kas tad ir reliģija un mitoloģija? Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas. Savukārt mitoloģija ir ideoloģijas sfēra, kurā atspoguļojas ne tikai noteikta laikposma domāšanas veids, bet arī sociālā ekonomiskā struktūra.
Vēl es gribētu paskaidrot tādu terminu kā baltu reliģija. Ar baltu reliģiju saprot tādu reliģiju, kas ir kopīga visām baltu tautām un nav mainījusies kopš pastāv balti. Taču pētījumi rāda, ka tā tas nav. Reliģija pastāvīgi attīstās, veidojas un mainās un galu galā reliģiskā pieredze ir atšķirīga ne tikai dažādās zemēs un laikos, bet tā atšķiras arī vienas kopienas dalībniekiem tātad šo terminu var lietot ļoti nosacīti. Kāda tad bija baltu reliģijas un mitoloģijas attīstība to pētīšu savā darbā.

BALTU RELIĢIJAS UN MITOLOĢIJAS ATTĪSTĪBA.
Pirms Baltijā pastāvošo iekārtu 12.gs-13.gs piemeklēja radikālas pārmaiņas, pastāvēja zināma baltu pasaules vienotība, jo visas šīs tautas bija pagāniskas. Pirmie baltu zemju misionāri izbrīnīti un sašutuši aprakstīja ticējumus un paražas Prūsijā, Latvijā un Lietuvā. Sevišķu izbrīnu viņos izraisīja uguns kapu rituāls, mūžīgā uguns, reinkarnācijas ticējumi, svētbiržu, svēto koku, ūdeņu, čūsku un krupju godāšana, daudzo dievu, dievju un garu pielūgšana. …