Banka ir kredītiestāde, kas piesaista uz laiku brīvos naudas līdzekļus, veic norēķinu un kredīta, vērtspapīru, valūtas, naudas apgrozības regulēšanas un vērtību glabāšanas operācijas. Šaurākā nozīmē ar vārdu "banka" saprot komercbanku, kas ir institūcija, kas sniedz finanšu pakalpojumus, īpaši - pieņemot noguldījumus un izsniedzot kredītus, nodrošinot norēķinus.
Mūsdienās lielākajā daļā attīstīto valstu (arī Latvijā) ir divpakāpju banku sistēma, kas sastāv no pirmā līmeņa bankas - centrālās jeb emisijas bankas - un otrā līmeņa bankām un kredītiestādēm - komercbankām, krājbankām, investīciju bankām, hipotēku bankām, krājaizdevu sabiedrībām, apdrošināšanas kompānijām, pensiju fondiem, lombardiem u.tml.
Valsts centrālās bankas uzdevumi ir:
emitēt nacionālo valūtu;
īstenot monetāro politiku, lai nodrošinātu zināmus mērķus, piemēram, cenu stabilitāti valstī (Latvijas Banka), zemu inflāciju (Eiropas Centrālā Banka), u.tml.;
noteikt oficiālo kursu nacionālās naudas apmaiņai pret ārvalstu valūtām;
uzraudzīt komercbanku un citu kredītiestāžu darbību (lielākajā daļā attīstīto valstu šī funkcija gan tiek nodalīta citā, atsevišķā un neatkarīgā institūcijā, piemēram, Latvijā - Finanšu un Kapitāla Tirgus Uzraudzības Komitejā (FKTK), Vācijā - BaFin);
pārvaldīt ārējos aktīvus u.c.
Centrālā banka nosaka naudas bāzi - apgrozībā laisto naudu un obligātas naudas rezerves. Atsevišķās valstīs (Lielbritānija) ir vairākas centrālās bankas.
Komercbankas veic pasīvās operācijas (naudas līdzekļu piesaistīšana, lai tos izmantotu aktīvo operāciju veikšanai; banku pasīvi sastāv no piesaistītajiem līdzekļiem un bankas kapitāla) un aktīvās operācijas (kredītu izsniegšana, vērtspapīru ieguldīšana, spekulācijas ar valūtu; banku aktīvi ir kredīti, valsts vērtspapīri, sertifikāti, vekseļi, akcijas u.tml.). [4]…
