Vienota finanšu un tirgus uzraudzība ir solis attīstības, drošības un stabilitātes virzienā.
Pēc banku krīzes un Krievijas finanšu krīzes ietekmes, valstij bija nepieciešama stingra, sakārtota banku uzraudzība un kontrole, līdz 2001.gadam par banku uzraudzību atbildēja Latvijas Banka (Kredītiestāžu uzraudzības pārvalde), un trīs tās uzraudzības institūcijas, līdz ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma pieņemšanu 2000.gadā, tika apvienotas trīs finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības institūcijas, izveidojot finanšu un kapitāla tirgus komisiju, kuras uzdevums bija uzraudzīt finanšu un kapitāla tirgus dalībniekus.
Latvija bija viena no pirmajām Austrumeiropas valstīm, kurā darbojas vienota uzraudzības institūcija. Vienotā uzraudzības koncepcijas izveide ilga trīs gadus, un tika ņemta vērā labākā attīstīto valstu pieredze (Lielbritānijas), likumā nostiprinot jaunās komisijas politisko un ekonomisko neatkarību un radot priekšnoteikumus efektīvai finanšu un kapitāla tirgus uzraudzībai.
Efektīvāk finanšu un kapitāla tirgus uzraudzību var veikt viena institūcija. Centrālajai bankas īstenojot banku uzraudzību, pastāv netiešs interešu konflikts starp monetāro un banku uzraudzības politiku.
Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzība ir īpaši svarīga, jo nepārtraukti paplašinās sniegto finanšu pakalpojumu klāsts un palielinās to tirgus dalībnieku skaits, kuri piedāvā banku pakalpojumus, piedāvā pirkt un pārdot vērtspapīrus un veikt ieguldījumus, taču jauno tirgus dalībnieku īpašnieki lielākoties ir tie paši – bankas vai apdrošināšanas sabiedrības, nepārtraukti notiek konkurences palielināšanās tirgū.…