Banku piedāvāto kredītu raksturojums

Mūsdienu ekonomika nav iedomājama bez kredītattiecībām. Uzņēmumi, lai uzsāktu, paplašinātu vai arī modernizētu savu darbību, piesaista aizdevuma kapitālu uz visizplatītākā forma ir bankas kredīts. Iedzīvotāji izmanto kredītu, lai iegādātos ilgas lietošanas preces vai nekustamo īpašumu. Bankas, savukārt, piesaista uz laiku brīvos naudas līdzekļus, no kuriem tad arī veidojas aizdevuma kapitāls.
Komandekonomukas apstākļos, uzņēmumi tika finansēti saskaņā ar valsts centralizēto plānu, kas vienmēr paredzēja perspektīvāko tautsaimniecības nozaru finansēšanu. Pārejas perioda galvenais uzdevums – maksimāli samazināt centralizēto naudas līdzekļu sadalījumu starp nozarēm. Tas būtiski maina kredītiestāžu lomu tautsaimniecības attīstībā un palielina kredīta lomu ekonomiskajās attiecībās.
Šobrīd Latvijā arvien vairāk uzņēmumu un iedzīvotāju sāk izmantot kredītus. Kredīti kļuva pieejamāki un arī tālāka Latvijas attīstība nav iespējama bez plašām kredītattiecībām.
Kursa darba mērķis ir apskatīt kredīta piedāvājumus uzņēmumiem Latvijas bankās (Jelgavā), raksturot katru kredītu un uz tā pamata izdarīt secinājumus par vispiemērotāko banku, kredītu, un izvirzīt priekšlikumus.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, es apmeklēju bankas, kuras atrodas Jelgavā (Hansa banka, Unibanka, Latvijas Krājbanka un Hipotēku banka), savācu un apkopoju tajās pieejamo informāciju par piedāvātiem kredītiem uzņēmumiem.
Kursa darbs sastāv no četrām daļām (1-3 teorētiskās, 4 praktiskā):
1. nodaļā tiek apskatīts kredīta jēdziens, tā funkcijas, formas, nepieciešamība ekonomikā, termiņstruktūru un kvalitātes analīze;
2. nodaļā tiek aprakstīta uzņēmumu līdzekļu avotu struktūra un finansēšanas avotu raksturojums;
3. nodaļā tiek aplūkotas kredīta finansēšanas jēdziens, kur ietilpst arī kredīta risks un piešķiršanas pamati;
4. nodaļā ir rakstīts par kredītiestāžu veidiem un par banku piedāvātajiem kredītiem (par katru banku un kredītu atsevišķi).
Ter­mins “kre­dīts” ir ra­dies no la­tī­ņu vār­da “cre­do”, kas tul­ko­ju­mā no­zī­mē “es ti­cu”.[8] Tas no­zī­mē, ka aiz­de­vējs tic, nau­das aiz­ņē­mējs pa­rā­du no­teik­tā lai­kā at­dos, pie kam ar pro­cen­tiem.
Kre­dīts – nau­das vai pre­ču aiz­de­vums, kas jā­at­mak­sā no­teik­tā lai­kā ar no­teik­tu pro­cen­tu.[1] Kre­dīts dod ie­spē­ju kļūt par pre­ces vai pa­kal­po­ju­ma īpaš­nie­ku ta­gad­nē, bet ap­mak­sa par to tiek at­lik­ta uz kā­du no­teik­tu lai­ku.
Kre­dī­tu ņem tās fi­zis­kas vai ju­ri­dis­kas per­so­nas, ku­rām ra­du­sies ne­pie­cie­ša­mī­ba pēc pa­pil­dus lī­dzek­ļiem.
Kre­dī­ta fun­kci­jas
Pa­ma­tā iz­da­la četr­as gal­ve­nās kre­dī­ta fun­kci­jas. Tās ir:
1.ka­pi­tā­la pār­da­lī­ša­nas lī­dzek­lis;
2.ka­pi­tā­la kon­cen­trā­ci­jas un uz­krā­ša­nas lī­dzek­lis;
3.ap­gro­zī­ju­ma iz­mak­su eko­no­mi­jas lī­dzek­lis;
4.eko­no­mi­kas re­gu­lē­ša­nas lī­dzek­lis.
Ar kre­dī­ta pa­lī­dzī­bu nau­das lī­dzek­ļus pār­da­la starp no­za­rēm, no­vir­zot tos no ma­zāk per­spek­tī­vām uz tām, ku­ras so­la lie­lā­ku peļ­ņu. Ka­pi­tā­la pār­da­le no­tiek arī starp re­ģi­oniem (vie­nas valsts ro­be­žās vai arī starp da­žā­dām val­stīm), sek­mē­jot at­pa­lie­ko­šā­ko re­ģi­onu at­tīs­tī­bu.
Kre­dīts kā eko­no­mi­kas re­gu­lē­ša­nas lī­dzek­lis iz­pau­žas tā­dā vei­dā, ka mai­not kre­dī­ta ap­jo­mu, aiz­de­vu­ma pro­cen­ta skait­lis­ko lie­lu­mu, kre­dī­ta pie­šķir­ša­nas no­sa­cī­jums utt., tas ie­tek­mē eko­no­mis­ko at­tīs­tī­bu. Pie­mē­ram, pa­aug­sti­not aiz­de­vu­ma pro­cen­tu lik­mes, uz­ņē­mē­ji ņems ma­zāk kre­dī­tu, ra­žo­ša­na ne­tiks pa­pla­ši­nā­ta un mo­der­ni­zē­ta, līdz ar to arī vi­sas valsts eko­no­mis­kā at­tīs­tī­ba tiks brem­zē­ta. Un ot­rā­di sa­ma­zi­not pro­cen­ta lik­mes, tiks sek­mē­ta kā at­se­viš­ķu no­za­ru tā arī vi­sas valsts eko­no­mi­kas at­tīs­tī­ba. Gri­bas at­zī­mēt arī tā­du kre­dī­ta fun­kci­ju kā zi­nāt­nis­ki – teh­nis­kā prog­re­sa pa­āt­ri­nā­ša­na.[7] Tas at­spo­gu­ļo­jas zi­nāt­nis­ki – teh­nis­ko or­ga­ni­zā­ci­ju dar­bī­bas fi­nan­sē­ša­nā, jo šo uz­ņē­mu­mu spe­ci­fi­ka ir tā­da, ka lai­ka pār­rā­vums starp ka­pi­tā­la ie­gul­dī­ša­nu un peļ­ņas gū­ša­nu no pre­ces re­ali­zā­ci­jas ir daudz lie­lāks ne­kā ci­tās no­za­rēs. Tie­ši tā­pēc lie­lā­kās da­ļas zi­nāt­nis­ko cen­tru nor­mā­lā fun­kci­onē­ša­na nav ie­do­mā­ja­ma bez kre­dī­ta re­sur­su iz­man­to­ša­nas. Tik­pat ne­pie­cie­šams kre­dīts ir ino­vā­ci­jas pro­ce­su re­ali­zē­ša­nai, tas ir jaun­u teh­no­lo­ģi­ju un pro­duk­tu ie­vie­ša­na ra­žo­ša­nā, kas tiek fi­nan­sē­tas ar aiz­ņem­ta­jiem lī­dzek­ļiem.…