Termina “baroks” izcelšanās ir neskaidra. Iespējams, ka tas radies no sholastiskās formālās loģikas, kur ar to apzīmēja kādu komplicētu figūru (no baroco – viens no jēdzieniem terminu rindā barbaro, celarent, baroco; vēlāk tas tika lietots, lai norādītu uz sarežģītu un nepatiesu domu gaitu). Tas varētu būt saistīts ar spāņu barrueco (portugāļu baroco), ar ko zeltkaļu mākslā apzīmēja neregulāru pērli (tāpēc ar to saistīja visu dīvaino, ērmīgo, pārsteidzošo – no šejienes arī kaprīzā, untumainā, savādā māksla). Nav izslēgts, ka šis termins saistāms ar mākslinieka Federīko Baroči vārdu. Nav precīzi zināms, kad šis vārds ieviesās literatūrā. Piemināta pat iespējamā baroka izcelsme no parrucca (parūka).
Zinātniskajā literatūrā tas plaši ieviesās kopš 19.gs., kad pazīstamaos kultūras vēsturnieks J.Burkhads sāka runāt par Barock kā par renesanses “mežonīgo dialektu” (“verwildesten Dialekt”). Sākumā šo terminu attiecināja uz 1600. – 1750.g. arhitektūru, turklāt piešķirot tam negatīvu pieskaņu; vēlāk to sāka lietot kā stila apzīmējumu tēlotājmākslā. 20.gs. stila jēdziens pārauga laikmeta jēdzienā un sāka runāt par baroka kultūru un laikmetu vispār – dzeju (baroka lirika), mūziku, zinātni (baroka sholastika), kā arī dzīvesveidu.
Baroks balstās uz katoļu baznīcas garīgo spēku un Spānijas valsts pasaulīgo varu. Baroka jēdzienu vēsturnieki ir ieviesuši lielā mērā klasifikācijas nolūkā. Pēc romāņu, gotikas un renesanses periodiem ir jāseko ceturtajam – barokam, ko ierindoja pirms klasicisma, ko Francijā atklāja no jauna. Baroka avotus saskata Mikelandželo 1497. – 1499.g. radītajā “Pieta” Sv. Pētera bazilikai, Rafaēla la stanza, viņa fresku “Ugunsgrēks Borgo” un “Heliodora izraidīšana no tempļa” mežonīgajās scēnās. Tā aizsākumus saista arī ar Dīrera gravīrām Leonardo daiļradi u.c. Taču par neapstrīdamu baroka tēvu glezniecībā uzskata Koredžo, īpaši viņa “Marijas debesbraukšanu”. Mikelandželo grandiozums, viņa “baismīgums” (terribilita), Rafaēla “grāciju”, (grazia), Koredžo kustībasun gaismas spēle – tie visi ir vēlākā baroka elementi. Koredžo nomira 1534.gadā, un septiņus gadus pēc tam – 1541.gadā Mikelandželo pabeidza savu “Pastara tiesu”.…
