Mēs dzīvojam pasaulē, kurā ir daudz cilvēku, daudz rūpju un ne mazums bēdu, kurām mums reizēm nākas iet cauri. Un tomēr, kā bieži tautā saka „dzīve nav nekāds rožu dārzs”. Ir reizes, kad mēs vēlamies pabūt paši ar sevi – klusumā, mierā. Baznīca ir tā vieta, kur mēs jūtamies drošībā, saskaņā ar sevi un apkārtējiem. Protams, tā ir katra cilvēka privātā lieta – iet vai neiet uz to. Noteikti, ka katram baznīca ir kaut kur mums blakus jeb netālu no mūsu patstāvīgās dzīvesvietas.Es dzīvoju Seces pagastā, tajā dzīvo ļoti neliels iedzīvotāju skaits, aptuveni 2,5 tūkstoši un tomēr, mums pašiem ir sava baznīca. Tās nosaukums ir Seces evaņģēliski luteriskā baznīca. Mazotnē es šajā baznīcā tiku kristīts, pēc ticības esmu luterānis. Sākot domāt par to, kādu tēmu, lai izvēlos pētnieciskā darba(tālāk tekstā – ZPD) izstrādei, man ilgi nebija jādomā. Pirmkārt, es zināju, ka tēma būs saistīta ar manu pagastu.Es uzskatu, ka, kāpēc gan man būtu jāmeklē tēma par to, ar ko es vispār neesmu saskāries, vai ar to man nav itin nekādas saistības. Tā nu es nonācu pie slēdziena, ka zinātniski pētniecisko darbu izstrādāšu saistībā ar reliģijas jautājumiem. Sen ir bijusi vēlme iepazīties ar Seces baznīcas vēsturi un noskaidrot, kāda ir baznīcas loma vispār cilvēku dzīvē, informāciju iegūstot pašam pētījuma procesā. Tēmas aktualitāti vēl izskaidroju ar to, ka, no vienas puses Seces baznīca ir atjaunojusi darbību pēc Latvijas neatkarības atgūšanas pavisam citā kvalitātē. Kā viens arī no iemesliem, kāpēc izvēlējos šo tēmu, ir saistīts ar vēsturi. 10.klasē vēstures stundās tēmas „Kristietība” un 11.klases tēmas „Reformācija” ietvaros daudz diskutējām par ticības lietām, kas arī man pastiprināja interesi par reliģiju.
Līdz ar to par sava darba mērķi izvirzu atklāt dažādu vecumu iedzīvotāju attieksmi pret baznīcu un ticības lietām, akcentējot baznīcas nozīmīgumu viņu dzīvē.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, noteicu sekojošus uzdevumus:
1. Izzināt Seces evaņģēliski luteriskās baznīcas, kā tuvākās un ar manas kristīgās pieredzes visvairāk saistītās baznīcas vēsturi.
2. Tikties ar Seces baznīcas mācītāju Ģirtu Grietiņu un Seces baznīcas draudzes priekšnieku Albertu Zarānu un veikt intervijas atbilstoši plānotajam pētījumam.
3. Tikties ar Seces pamatskolas bijušo vēstures skolotāju Viju Gerhardi, noskaidrojot viņas kā ilggadējas Seces pagasta iedzīvotājas viedokli par baznīcas lomu seciešu dzīvē.
4. Izstrādāt anketu un veikt dažāda vecuma iedzīvotāju viedokļu izpēti par baznīcu un tās lomu viņu dzīvē.
5. Apkopot aptauju rezultātus, veikt to analīzi.
Darba izstrādei izmantoju šādas pētnieciskās metodes: apzinātās literatūras un vēstures avotu analīze, anketēšana, intervēšana, matemātiskās statistikas un analītiskās metodes. Pētījums tika veikts laika posmā no 2006. gada novembra līdz 2009. gada februārim.
Cilvēks gadu tūkstošiem ir bijis saistīts ar kristīgo baznīcu. Atsevišķos vēsturiskos laikmetos baznīcas ietekme uz cilvēku ir bijusi ļoti izteikta, citos, piemēram , padomju laikos, tā ir bijusi minimāla. Padomju ideoloģija, kura mēģināja izkropļot baznīcas lomu cilvēku dzīvē, bija pēc būtības krasā pretrunā ar kristīgās baznīcas morāli. Cilvēkus centās atraut no baznīcas. Veidot karjeru, ieņemot vadošus amatus – tas tika uzskatīts par nesavienojamu ar ticību Dievam, baznīcas apmeklēšanu. Tomēr arī šajā laikā kristīgā ticība izdzīvoja, jo tā pamatojās uz vispārcilvēcīgām vērtībām, uz patiesības, miera, saticības, savstarpējas cieņas, atbalsta sludināšanu. Daudzi cilvēki klusībā un slepenībā lūdzās, apmeklēja dievkalpojumus, dodoties uz baznīcām tālu no savas dzīvesvietas. …
