Bebrs ir lielākais grauzēju kārtas zīdītājdzīvnieks; kažokzvērs. Dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes. Ķermeni (garums 70-100 cm, masa 13-30 kg) klāj apmatojums, ko veido rupji akotmati un bieza, mīksta pavilna. Apmatojuma krāsa gaišbrūna līdz melnbrūnai. Galva maza, ar strupu purnu. Kājas īsas, pakaļkāju pirkstus apņem peldplēve (līdz ar to pakaļkāju pēdas stipri lielākas par priekškāju pēdām). Aste plakana, lāpstveidīga (garums 25-32 cm ) bez apmatojuma. Peldēšanas laikā aste darbojas kā stūre. Bebri ir ļoti spēcīgi kaltveidīgi priekšzobi, kas piemēroti pat lielu koku nograušanai.
Izplatīts Ziemeļeiropas un Āzijas mērenās joslas mežos. Latvijas teritorijā parādījies pēcleduslaikmetā un bijis plaši izplatīts līdz18. gadsimtam kad vērtīgās kažokādas un smaržas dziedzera sekrēta (kastorīna)iegūšanas nolūkos sāka nesaudzīgu bebru medīšanu, tāpēc 19.gadsimta 2. pusē bebrus Latvijā iznīcināja. No jauna bebrus Latvijā ieveda no Norvēģijas 1927. gadā ( 2 pāri Stendes upē) un 1935. gadā (1 pāris Gaujas pietekā Rauzā ). 1952. gadā ieveda vēl 5 pārus no Voronežas rezervāta. Pēc 60. gadiem sākas bebru ieceļošana no Baltkrievijas, Lietuvas, vēlāk arī no KPFSR Pleskavas. Bebru skaits Latvijā strauji palielinājās. 1980. gadā Latvijā bija aptuveni 5000 bebru, bet 1987. gadā – 12,5 tūkstoši bebru.…
