Bedības un to tradīcijas latviešu folklorā

Dažādu tautu bedību ieražas liecina, ka atšķirības mirušo apglabāšanā sakņojas katras tautas reliģijā un uzskatos par dzīvi un nāvi. Koka šķirstu lietošana pazīstama jau mūsu ēras 1. gadsimtā. Dainas min, ka kapos mirušos guldīja uz koka mizām un apklāja ar bērza tāsīm. Atrasto apdegušo audumu paliekas savukārt liecina par uguns rituālu bedībās. Bedības parasti ilga divas vai trīs dienas. Notikumu secība bedībās:

- gatavošanās bedībām,
- vāķēšana,
- izvadīšana,
- bedīšana smilšu kalnā,
- bērinieku atgriešanās sētā,
- bēru mielasts,
- mantas dalīšana.

Pirmajā dienā saņem bēru viesus, kas vakarā piedalās mirušā vāķēšanā. Bedībām gatavojoties, mājās cep baltu maizi un karašas, kauj lopus, vistas, dara alu. Ēdamo gādā gan paši mājinieki, gan arī katrs bēru viesis paņem kaut ko līdzi. Vienmēr bērēm vāra zirņus vai pupas, kā arī biezu putru. Maltītes beigās kā pēdējos dod vārītus kāpostus ar gaļu.

…