Beļģija ir valsts, kas atrodas R-Eiropā. Robežojas ar Nīderlandi, Vāciju, Luksemburgu, un Franciju. ZR to apskalo Ziemeļjūra (krasta līnija 65,5 km). Galvaspilsēta Brisele. Platība 30528 km2. Administratīvais iedalījums – 9 provinces: Antverpene, Brabante, Eno, A – Flandrija, R – Flandrija, Limburga, Lježa, Luksemburga un Namīra. Vēl valsts iedalīta 3 reģionos – Flāmu, Valoņu un Briseles. Reģioniem ir sava autonomija savas teritorijas ietvaros.
Politiskais statuss un valsts iekārta
Pārmantojama konstitucionāla un parlamentāra monarhija. Tikai 1994.g. kļuva par federatīvu valsti.
Valsts galva ir karalis (pašlaik karalis Alberts 2., karalienes Paolas vīrs). Likumdošanas vara pieder karalim kopā ar parlamentu, ko ievēlē uz 4 gadiem. Izpildvara pieder karalim (viņš ieceļ valdību) vai arī notiek viņa vārdā – tiek realizēta caur ministriem. Parlamentārā sistēma divlīmeņu – pārstāvju palāta (212 deputāti) un senāts (182 senatori). Parlamentu ievēl iedzīvotāji.
Tiesu vara pieder tiesām un tribunālam. Tiesu sistēmā ietilpst augstākā tiesa, apelācijas tiesas, pirmās instances tiesas un miertiesneši.
Pēc reljefa Beļģiju iedala Zemajā Beļģijā, Vidusbeļģijā un Augstajā Beļģijā. Reljefs paaugstinās ZR – DA virzienā. Ziemeļjūras piekrastē ir kāpas, to augstums līdz 39 m. Kāpas un dambji aizsargā no paisuma ~15km plato, auglīgo polderu joslu (tā atrodas līdz 2m zjl.) . Uz D no tās – Flandrijas zemiene un Kampinas zemiene. (vid. augst. 50m vjl.), ko klāj bieza upju un jūras nogulumiežu kārta. Vidusbeļģijā viļņoti līdzenumi (augst. 80 - 180m). Augsto Beļģiju aizņem sens masīvs – Ardēni ar daudziem pakalniem (augst. virsotne – Botranžs 694m). Galējos DA – jūras smilšakmeņu un kaļķakmeņu grēdas (līdz 450m).
Māsas upes ieleja sadala Beļģiju divās daļās. Z daļā stiepjas līdzenas, auglīgas pļavas. D (Ardēnu kalni) ir kalnains, nabadzīga augsne.
Meži aizņem 17% teritorijas (pārsvarā lapu koku). Dabiskā veģetācija saglabājusies Ardēnos (tur izveidots nac. parks) un Kampinā (priežu meži, purvi). Flandrijai raksturīga bokāžu ainava (tīrumi mijas ar augļu dārzu un mežu joslām). Upju palienēs – pļavas.
Pārsvarā meža brūnās (Zemajā un Vidusbeļģijā), podzolētās (Kampinā), akmeņainas podzolētās velēnas augsnes (Ardēnos). …
