-
Bērna attīstība funkcionālā un disfunkcionālā ģimenē
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 3 | |
1. | Bērna attīstība funkcionālā ģimenē | 4 |
1.1. | Fiziskā attīstība | 4 |
1.2. | Psiholoģiskā attīstība | 4 |
1.3. | Emocionālā attīstība | 5 |
2. | Bērna attīstība disfunkcionālā ģimenē | 6 |
Nobeigums | 7 | |
Izmantotā literatūra | 9 |
Ģimene ir pats svarīgākais bērna audzināšanas un personības realizācijas institūts, jo tā ir dabiska vide, sabiedrības pamatšūniņa, kurā attīstās jaunais cilvēks un kura spēcīgi ietekmē bērnu. Ģimene ir vēsturiski mainīga mazā sociālā grupa, kas dibināta uz laulības vai radniecības sakaru pamata un kuras locekļi saistīti ar sadzīves kopību ar savstarpēju izpalīdzību un atbildību. (10.) Viena no svarīgākajām ģimenes funkcijām ir reproduktīvā funkcija – vēlēšanās kļūt par māti un tēvu, nodrošināt ģimeni ar pēcnācējiem. Nākošā ir primārās sociālās kontroles jeb socializācijas funkcija. Ģimene – māte un tēvs – veido bērna pirmo sabiedrību, ikdienas uzvedības paraugus, normas, standartus, arī dzimumuzvedības normas.
Bērna attīstība sākas jau no tā ieņemšanas brīža, un tā klātbūtne ir jaušama jau krietni pirms viņa ierašanās šajā pasaulē. Ģimenē, kurā gaida mazuli, izmainās psiholoģiskais klimats, ieradumi, nākotnes plāni tiek pieskaņoti gaidāmajam jaunajam ģimenes loceklim. Šo periodu pēta zinātne, ko sauc par perinatālo psiholoģiju. Vairums zinātnieku atzīst, ka, bērnam piedzimstot, viņa psihe nav „balta lapa”, un mātes psihiskās īpatnības ietekmē augļa attīstību grūtniecības laikā. Arī tādi faktori kā dzīvesvieta, sabiedrība, sociālais un ekonomiskais statuss atstāj savu iespaidu, ietekmē mātes emocionālo pasauli un tiek nodota bērnam. Jau senajās kultūrās pirms 2000 gadiem (Indijā, Ķīnā) sabiedrības locekļu audzināšanā iekļāva arī perinatālo jeb bērna audzināšanu pirms viņa dzimšanas. Grūtnieces laiku pavadīja kopīgās nodarbēs, daloties pieredzē, viedokļos, sarunājoties ar sievietēm, kuras jau dzemdējušas. Tādas pašas tradīcijas bija arī Krievijā. Līdz mūsdienām nonākušie vēstījumi sievietēm-mātēm mudina domāt par nākamo bērnu tikai pozitīvo.(7., 41.lpp.) Tiek pieņemts, ka augļa ilglaicīgā atmiņa atstāj iespaidu gan uz grūtniecības gaitu, gan dzemdībām, gan iespaido pēcdzemdību perioda notikumus. Šie notikumi ietekmē zemapziņu un pieauguša cilvēka psihisko procesu formēšanos, kā arī uzvedības reakcijas, it īpaši kritiskās vai ekstremālās situācijās.…
Ģimene ir pats svarīgākais bērna audzināšanas un personības realizācijas institūts, jo tā ir dabiska vide, sabiedrības pamatšūniņa, kurā attīstās jaunais cilvēks un kura spēcīgi ietekmē bērnu. Ģimene ir vēsturiski mainīga mazā sociālā grupa, kas dibināta uz laulības vai radniecības sakaru pamata un kuras locekļi saistīti ar sadzīves kopību ar savstarpēju izpalīdzību un atbildību. Viena no svarīgākajām ģimenes funkcijām ir reproduktīvā funkcija – vēlēšanās kļūt par māti un tēvu, nodrošināt ģimeni ar pēcnācējiem. Nākošā ir primārās sociālās kontroles jeb socializācijas funkcija. Ģimene – māte un tēvs – veido bērna pirmo sabiedrību, ikdienas uzvedības paraugus, normas, standartus, arī dzimumuzvedības normas. Funkcionāla, veselīga ģimene ir vieta, kur izpaužas tuvība un mīlestība. Vecāki veido ģimenes mugurkaulu, kas dod bērniem drošības izjūtu, bērni ir gaidīti, mīlēti un tiek uztverti un audzināti kā personības. Disfunkcionālu ģimeņu variācijas ir ļoti dažādas, - tām ir vismaz desmit atšķirīgas pazīmes (fiziska un emocionāla vardarbība, dažāda veida atkarības, pārmērības un pārspīlējumi u.c.). Visām tām ir raksturīga zema ģimenes locekļu pašpaļāvība, tās nenodrošina attīstību un bieži vien ir noslēgtas. Visvairāk šajās ģimenēs cieš bērni. Ļoti bieži bērns uz skolu dodas jau it kā ar zīmogu. Psihologi to dēvē par stigmu. Tad ir jāuzdod jautājums, kur ir sācies šis nolemtības būt neveiksmīgam, bailīgam un skumjam personības attīstības process?
- Bērna attīstība funkcionālā un disfunkcionālā ģimenē
- No narkomānijas atkarīgo jauniešu ģimenes attiecību modeļi
- Vecāku attieksmes ietekme uz agresivitāti pusaudža vecumā
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!No narkomānijas atkarīgo jauniešu ģimenes attiecību modeļi
Research Papers for university24
-
Vecāku attieksmes ietekme uz agresivitāti pusaudža vecumā
Research Papers for university29
-
Ģimene
Research Papers for university10
Evaluated! -
Ģimenes locekļu savstarpējās attiecības - bērna emocionālās veselības stabilitātes veicinātājas
Research Papers for university20
Evaluated! -
Pieaugušie - bērnu pozitīvo emociju veidotāji
Research Papers for university57
Evaluated!