5 – 6 gadus veci bērni uzdevumu un tā veikšanas veidu apjēdz pašā darbības procesā, veicamā darbība ir tieši saistīta ar runu, tā ir balsts veicamajai darbībai. Savukārt, 6 – 7 gadus veciem bērniem izmainās attiecības starp uztveri, praktisko darbību un runu. Redzot attēlu, bērni to domās jau kombinē, viņi spēj doto uzdevumu atrisināt galvā, bez praktiskas manipulācijas ar priekšmetiem [11]. Pirms darbošanās bērni noformulē veicamās darbības vārdos, ap 6 gadu vecumu bērns pārstāj izmantot ārējo runu, lai regulētu savas darbības, viņi tam sāk izmantot iekšējo runu [20].
Šajā vecumā nepieciešams attīstīt uztveri, domāšanu un uzmanību. Bieži bērnu uztveres process saistīts tikai ar atpazīšanu un priekšmetu nosaukšanu, tas saistīts ar vāju diferencēšanas spēju. Vērojams, ka bērni neatpazīst līdzīgus priekšmetus, piemēram, līdzīgus burtus. Bērni tos raksta spoguļrakstā. Tā novēršanai bērniem jāmāca salīdzināt līdzīgus priekšmetus un saskatīt atšķirīgo. Uztveres attīstīšanā liela nozīme ir pedagogiem, vecākiem, kuri ir galvenie bērnu darbības organizētāji. Uztveres attīstības īpatnības un apstākļus, kuri nepieciešami tās attīstībai, pētījuši vācu zinātnieks V.Šterns un krievu zinātnieks Ļ.Vigotskis. Ļ.Vigotskis veicis eksperimentus, pēc kuru rezultātu apkopošanas, atklājis valodas lielo lomu uztveres attīstības procesā.
Vecākajā pirmsskolas vecumā bērns vēlas sevi apliecināt ar patstāvīgu darbību, savu neatkarību un varēšanu.
Šajā vecumā bērna attīstībā galvenais jaunveidojums ir motīvu pārkārtošanās. Vecākajā pirmsskolas vecumā par bērna darbības patstāvīgu motīvu kļūst interese par zināšanām, kas sāk veidot bērna uzvedību.
Bērnu attīstībā ir vērojamas vienotas tendences, kas atkarīgas no vecumposma īpatnībām, bet tai pat laikā katram bērnam ir savs individuāls attīstības temps. Šajā laikā vērojama pretrunīga uzvedība, ja bērns jūt nepieciešamību būt gan neatkarīgam, gan tai pat laikā atkarīgam no pieaugušā [7].
Runas attīstībā ir izdalīti vairāki posmi, un katrā no tiem tiek apgūts kaut kas jauns. Katrs iepriekšējais posms ir svarīgs tālākā bērna attīstībā.
Secinājumi. Šajā vecumā bērns arvien vairāk sāk pārvaldīt savu darbību, mainās izziņas procesi, kurus arvien biežāk pavada runa. Paplašinās bērna iespēja vispārināt, paredzēt un izmantot jau apgūtos jēdzienus vai darbības jaunos apstākļos.
…
